Vieglo automašīnu aizmugurē sēdošie pasažieri pusē gadījumu nepiesprādzējas ar drošības jostām, kas negadījuma brīdī nereti izraisa traģiskas sekas, jo aizmugurē sēdošais pasažieris priekšā sēdošajam šādos gadījumos lidos virsū ar pat sešu tonnu svaru, šodien sākot kampaņu "Dzīvības josta", skaidroja CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka situāciju kopumā nevar vērtēt kā negatīvu, tomēr notiek "mīņāšanās uz vietas", tāpēc ir izstrādāts pasākumu plāns, ko darīt dažādākajās drošības jomās, un viena no tām ir akciju rīkošana, šoreiz ar aicinājumu lietot drošības jostas, īpaši aizmugurē sēdošajiem, skaidroja Lukstiņš.
Kopumā ceļu drošību apdraudot četri aspekti - braukšana dzērumā, ātruma pārsniegšana, drošības jostu nelietošana un uzmanības novēršana, piemēram, rakstot īsziņas braukšanas laikā.
Drošības jostas esot "ģeniāls izgudrojums, kas var pasargāt nelaimes brīdī" un tādējādi glābt simtiem cilvēku, uzsvēra Lukstiņš, atgādinot, ka kompānija "Volvo" tās sākusi lietot jau 1959.gadā.
Lielākā cīņa esot pārliecināt lietot drošības jostas aizmugurē sēdošos, jo patlaban 80% automašīnās priekšā sēdošo jau to dara, lai gan pirms gada situācija bija vēl labāka - drošības jostas lietoja 90% priekšā sēdošo. Savukārt aizmugurē piesprādzējas tikai 50%. Kā rāda 1000 automašīnu vadītāju aptauja, vispriekšzīmīgākie ir braucēji Jelgavas novadā.
Lukstiņš secināja, ka cilvēki neapzinās briesmas, tāpēc arī nepiesprādzējas. Aizmugurē braucošie var savainot priekšā sēdošos. Ja, piemēram, pasažiera ķermeņa masa ir 70 kilogrami un automašīna brauc ar ātrumu 50 kilometri stundā, aizmugurē sēdošais pasažieris priekšā sēdošajam lidos virsū ar 3,5 tonnu svaru. Ja mašīna brauc vēl ātrāk - svars pārsniegs sešas tonnas. Savukārt mazs bērns lidos ar vienu tonnu svaru. Šādos gadījumos letalitātes līmenis ir augsts, uzsvēra Lukstiņš.
2014.gada statistika liecina, ka 54% no cietušajiem bija tieši pasažieri. Jauniešu izraisītas avārijas ir vistraģiskākās, jo pasažieri pārsvarā nav piesprādzējušies.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs savukārt atgādināja, ka pērn Mangaļos notikušajā sadursmē bojā gāja visi, izņemot vienu, kas bija piesprādzējies. Viņš skaidroja, ka pērn par drošības jostu nelietošanu noformēti 30 000 administratīvo pārkāpumu protokoli, savukārt šogad - jau 10 000 protokoli. Viņš arī norādīja, ka akcijas mērķis ir panākt, lai aizmugurē sēdošajiem jostu lietošana kļūtu pašsaprotama.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta glābēji skaidroja, ka, ja negadījuma brīdī pasažieri nav piesprādzējušies, tie aizlido tālu no mašīnas, un "atrast cietušos krūmos padsmit metrus no mašīnas prasa laiku".
Kampaņa paredz gan attiecīgu plakātu izvietošanu ceļmalās, gan videorullīša demonstrēšanu, kurā acīmredzami parādīts, cik bīstams ir aizmugurē sēdošs nepiesprādzējies pasažieris. Plānots, ka kampaņa ilgs trīs nedēļas.
Kā ziņots, kampaņas mērķis ir aktualizēt drošības jostu izmantošanu arī auto pasažieru vidū, lai avārijas brīdī aizmugurē sēdošais ne tikai izglābtu savu dzīvību, bet arī nekļūtu par nāvējošu ieroci, kas spēj nogalināt citus. Tāpēc šodien atklāšanas pasākumā simboliski tika izspēlēta boulinga spēle uz dzīvību, lai uzskatāmi ilustrētu cilvēku sadursmi avārijas brīdī.
LETA
Komentāri (0)