Liepājas Simfoniskā orķestra koncerts Mendelszons un Šūberts

Koncertā skanēs mūzika, ko radījuši divi romantisma laikmeta ģēniji – Francis Šūberts (1797-1828) un Fēlikss Mendelszons (1809-1847). Šūberts bija apbrīnojami ražīgs komponists, kurš mocartiskā vieglumā radīja ne tikai simtiem brīnišķīgu dziesmu un kamerdarbu, kas tika atskaņoti komponista dzīves laikā, bet arī skatuves darbus un simfoniskus opusus, par kuru skanēšanu koncertzālēs autors varēja vien sapņot. No mūzikas melodrāmai “Burvju arfa” līdz mūsu dienām saglabājusies vien poētiski izteiksmīga uvertīra, kas itin bieži parādās orķestru repertuārā. Par “Lielo” sauktās Simfonijas Domažorā atskaņojumu Francis Šūberts nepiedzīvoja – desmit gadu pēc Šūberta aiziešanas mūžībā to pirmatskaņoja Fēliksa Mendelszona vadītais Leipcigas Gewandhaus orķestris. Vērienīgo opusu augstu vērtēja Roberts Šūmanis, veltot tai vārdkopu ‘dievišķie garumi’ un paredzot šī darba nemirstību, jo tā “glabā sevī mūžīgās jaunības kodolu”. No paša Fēliksa Mendelszona programmā iekļauts populārākais viņa koncertžanra darbs – Vijolkoncerts miminorā, kurš ir teju visu koncertējošu vijolnieku repertuārā. Šoreiz solo uzticēts Liepājas Simfoniskā orķestra I vijoļu grupas koncertmeistarei un Liepājas Stīgu kvarteta mūziķei Līgai Baltābolai.

Turpinājumā jautājumi vijolniecei Līgai Baltābolai:

Koncerta nosaukums pasaka priekšā, ka dzirdēsim Mendelszona un Šūberta daiļradi. Raksturojiet koncerta noskaņu!
– Koncerta programma ir romantiskās mūzikas esence. Tajā ir pilnīga harmonija un skaistums – brīžam nebēdnīgs, gaišs prieks dzirkstošās vijoles pasāžās, kas tik ļoti piestāv pavasarim, brīžam heroiskas orķestra replikas majestātiskā simfonijas plūdumā, bet citviet nojaušamas nepiepildāmas ilgas pēc netveramā, ko cilvēciska dvēsele nekad nav varējusi izpaust skaidrāk un skaistāk kā mūzikā.

Ārpus Rīgas ne vienmēr koncertzāles ir piepildītas, kad runa ir par akadēmisko mūziku. Ko jūs ieteiktu potenciālajiem apmeklētājiem, lai tie izvēlētos atnākt?
Mūsdienu sabiedrībā nereti sastopamies ar tādu kā hipermodernisma reklāmu, kad jebkurai lietai vērtību piešķir tas, cik inovatīva vai citāda tā ir. Taču rezultātā mēs nereti saņemam mākslas darbus, kuros nekā īpaši jauna nav, bet tie ir vāji slēpts gadsimtos pārbaudītu vērtību greizais spoguļattēls. Mana pārliecība ir, ka tikai patiesi iepazīts un ar cieņu novērtēts vēsturiskais mantojums spēj piešķirt iztrūkstošo pievienoto vērtību mūsu ikdienai. Šajā koncertā varēsim baudīt īstas romantiskās mūzikas pērles, un šo iespēju aicinu izmantot ikvienu ventspilnieku!

Koncerts notiek 14. maijā, ceturtdien, plkst. 19.00