Aicina aktualizēt Baltijas jūrā nogremdēto ķīmisko ieroču neitralizāciju

Sarunas laikā Rinkēvičs aktualizēja Baltijas jūrā nogremdēto ķīmisko ieroču neitralizācijas jautājumu, jo, pēc aptuvenām aplēsēm, Baltijas jūrā atrodas ap 40 000 ķīmisko ieroču vienību.

"Lai arī izprotam, ka jūrā nogremdēto ķīmisko ieroču jautājums ir ārpus Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas kompetences, Latvijai šis ir aktuāls jautājums, jo pastāv būtiski vides riski, ņemot vērā ķīmisko ieroču apjomu Baltijas jūrā kopumā. Šo jautājumu būtu jāuztic risināt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai," uzskata Rinkēvičs.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, šis gads iezīmē 100 gadus kopš pirmā ķīmisko ieroču lietojuma Pirmā pasaules kara laikā. Vēršot pasaules uzmanību uz šo notikumu, OPCW Hāgā 2015. gada martā rīkoja izstādi "Ķīmiskie ieroči Pirmā pasaules kara laikā", kurā valstu stendus uzstādīja Latvijas, Krievijas, Polijas un Vācijas vēstniecības Hāgā.

Ķīmisko ieroču konvencija ir vienīgais globālais instruments, kas aizliedz pilnīgi visu ķīmisko ieroču veidu attīstīšanu, ražošanu, uzkrāšanu, transportēšanu un izmantošanu un nosaka stingru verifikācijas mehānismu. Konvencija stājās spēkā 1997. gadā. Latvija konvenciju ratificēja 1996. gada 2. maijā, un tā stājās spēkā 1997. gada 29. aprīlī. Konvencijai ir 190 dalībvalstis.

LETA