Apģērbs kā māksla

Ejot pie Danas, nav jāņem līdzi audums, tam piemērota odere un rāvējslēdzējs, nav jāsaka, kurā vietā taisīt iešuves. Tas ir viņas darbs, un rezultāts ir pārsteidzošs. Ja nepieciešams, Dana izskries veikalus, sameklēs piemērotus apavus un aksesuārus, bet, ja nekas atbilstošs neatradīsies – izveidos kādu elementu, kas tos pieskaņos tērpam.

Dana ir jelgavniece, kas pēc profesijas apgūšanas, pirmajām modes skatēm un panākumiem nolēmusi pārcelties uz dzīvi pilsētā pie jūras. Jaunā dizainere stāsta, ka jau sākumā viņa brīdināta par pilsētnieku konservatīvismu un pretošanos jaunām, dažkārt arī mazliet neprātīgām idejām. Sākums bijis grūts, un arī tagad Danas tērpus pārsvarā novērtē tie, kas uz dzīvi šeit pārcēlušies no citām Latvijas vietām. Tomēr šo četru gadu laikā savs klientu loks jau izveidojies. Viņas stilīgais, mājīgais un košais saloniņš iesaukts par Dan-Dan.

Tie, kas izvēlas masu modi, iepērkas veikalos, bet tie, kas grib kaut ko īpašu, ir atraduši Danu. Viņa nenoliedz, ka pār daudziem valda vecā stila domāšana – šūts apģērbs nav prestižs. Patiesībā ir otrādi.

Danas saloniņu iecienījuši arī kungi, kam viņa darina uzvalkus. Arī māmiņas, kas vēlas, lai viņu bērni izskatās fifīgi, šuj tiem drēbītes. Dana prot atrast arī praktiskus un krīzes laikam atbilstošus risinājumus. Siltu kažociņu, tādu kā nevienai citai meitenei, var pašūt arī no second hand veikalā nopirkta lielāka izmēra kažoka, nevajag tērēt naudu dārgas kažokādas iegādei.

Dizainere vienmēr cenšas atrast klienta vēlmēm, augumam un citām rakstura īpašībām atbilstošu risinājumu. «Citreiz cilvēks atnāk un vienkārši pasaka, ka kaut ko gribot, pat nepaskaidrojot – vai tā ir blūze, mētelis vai bikses,» smejas Dana. Tad nu, pajautājot par mīļākajām krāsām un kādu brīdi parunājoties, gandrīz 99% gadījumu izdodas saprast viņa vēlmes.

Dana iesaka krāsainību. Bet, ja sirdij un noskaņojumam tomēr tuvākas ir tumšās krāsas, piedāvā atsvaidzināt tērpu ar košiem aksesuāriem. Modes aktualitātes lielos vilcienos dizainere, protams, pārzina, bet līdzi tām neskrien. Dana skatās uz cilvēku, kam to veido, un katram tērpam pievieno to īpašo odziņu.

Katram tērpam, gluži tāpat kā mākslas darbam, tiek dots nosaukums. Šo Krievijas carieni Dana veidojusi sev.