Zaļo un zemnieku savienības izvirzītā ekonomikas ministra amata kandidāte Dana Reizniece-Ozola sola izvērtēt iespējas samazināt atbalstu lielajām dabasgāzes elektrostacijām.

Tieši atbalsta maksājumi dārgajām termoelektrostacijām (TEC) ir galvenais iemesls, kādēļ tik apjomīga ir elektrības cenu veidojošā obligātā iepirkuma komponente (OIK), šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Reizniece-Ozola. Pēc viņas teiktā, tieši atbalsts TEC veido vairāk nekā pusi no OIK, tādēļ būtu jāvērtē iespējas šo atbalstu samazināt.

Tāpat topošā ministre sola vērtēt iespējas samazināt energoietilpīgo uzņēmumu OIK maksājumus. Pēc viņas teiktā, iespējams tādiem uzņēmumiem kā "Liepājas metalurgs", "Valmieras stikla šķiedra", "Cemex" būtu nosakāmi OIK maksājumu griesti.

Reizniece-Ozola atzina, ka šajā jautājumā manevra iespējas nav plašas, taču nelieliem soļiem ir iespējams panākt OIK samazinājumu.

Elektrības mazumtirdzniecības tirgus liberalizācija ir viens no trim galvenajiem jautājumu blokiem, kam Reizniece-Ozola sola pievērst uzmanību. Politiķes galvenais uzstādījums būšot nodrošināt, lai maznodrošinātajiem elektrības cenas nepieaugtu.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka viņas lielais mērķis esot panākt, lai cilvēkiem dzīve Latvijā būtu labāka, kur Ekonomikas ministrijas galvenais uzdevums būtu nodrošināt, lai uzņēmējdarbības vide Latvijā ir pievilcīga. Bez elektrības tirgus liberalizācijas divas citas Reiznieces-Ozolas darba prioritātes būšot Eiropas Savienības struktūrfondu apguve, proti, strādāt, lai uzņēmēji jau nākamgad šos līdzekļus varētu sākt apgūt, un gāzes tirgus liberalizācija no 2017. gada, kur vēl jāpaveic daudz darba.

Jautājumā par mikrouzņēmuma nodokļa celšanu Reizniece-Ozola uzskata, ka tas būtu jāsaglabā 9% apmērā, tāpēc viņa aicināšot Finanšu ministriju vēlreiz pārvērtēt šī nodokļa palielināšanas plānu. Politiķe atgādināja, ka pašlaik Latvijā ir ap 38 000 šī nodokļa maksātāju, tādējādi FM domā, ka ar nodokļa palielināšanu varētu iegūt budžeta palielinājumu par 5 miljoniem eiro, taču tie esot matemātiski aprēķini, jo realitātē varot tikt panākta šo uzņēmumu slēgšana un nodokļu ieņēmumu samazināšana. Politiķe atzina, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir vāji sociāli nodrošināti, par ko būtu jādomā.

Savukārt runājot par nolikto atslēgu principu mājokļu iegādes kreditēšanā, politiķe pieļauj, ka risinājums varētu nevis šo principu noteikt par obligātu, bet gan dot iespējas kredītņēmējiem izvēlēties, vai ņemt kredītu atbilstoši nolikto atslēgu principam, vai arī vairāk risku uzņemties uz sevi.

Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka koģenerācijas stacijās un no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Šīs izmaksas maksājumā par elektroenerģiju veido tā saukto obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK.

OIK apmērs ir atkarīgs no obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenas un elektroenerģijas tirgus cenas starpības, kā arī saražotā elektroenerģijas apjoma. OIK apmēra ierobežošanai šogad valsts budžetā ir paredzēta dotācija. Līdz šim šādas dotācijas netika piešķirtas.

No šā gada 1. aprīļa OIK elektroenerģijas maksājumā ir 0,02679 eiro par kilovatstundu.

Valdība augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) ideju OIK maksājumu samazinājumu energoietilpīgajiem uzņēmumiem piemērot no 2016. gada 1. janvāra.

EM informē, ka elektroenerģijas izmaksas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē ikvienas nozares konkurētspējas ne tikai nacionālā, reģionālā, Eiropas Savienības (ES), bet arī starptautiskajā līmenī. Īpaši šis aspekts ir attiecināms uz tiem uzņēmumiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energointensīvajās nozarēs, tādās kā metālrūpniecība, šķiedras ražošana, būvmateriālu ražošana. Šādos uzņēmumos izmaksas par elektroenerģiju var sasniegt līdz pat 40% no operacionālajām izmaksām, kas ir daudz augstākas nekā līdzīgos uzņēmumos ārpus ES, piemēram, Latvijas gadījumā Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā.

Ņemot vērā faktu, ka elektroenerģijas izmaksu kāpums ES ir vērojams jau kādu laiku, atsevišķas ES dalībvalstis ir izveidojušas īpašus valsts atbalsta mehānismus energointensīvās rūpniecības atbalstam, lai vismaz zināmā apmērā kompensētu elektroenerģijas izmaksu kāpumu. Šāda atbalsta esamība Latvijas energointensīvo uzņēmumu eksporta tirgos rada konkurences kropļošanu, nostādot šos uzņēmumus daudz nelabvēlīgākā stāvoklī.

Līdz ar to ir nepieciešams rast risinājumu šo uzņēmumu atbalstam, lai mazinātu elektroenerģijas izmaksu pieauguma negatīvo efektu uz šo uzņēmumu konkurētspēju ES eksporta tirgos ar līdzīgiem uzņēmumiem no citām ES dalībvalstīm vai eksporta tirgos trešajās valstīs, kur elektroenerģijas izmaksas var būt līdz pat divām trim reizēm zemākas nekā Latvijā.

EM norāda, ka enerģētikas politikas pamatnostādnēs jāparedz pasākumi, kas ir vērsti uz OIK maksājumu samazinājumu energoietilpīgajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz tiem principiem, kādus noteikusi EK.

Pašreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (V) atzinis, ka OIK maksājumu samazinājums no 2016. gada 1. janvāra attieksies vien uz dažiem energoietilpīgiem uzņēmumiem.

Dombrovskis skaidroja, ka šis atbalsta mehānisms vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK) un EM kopā ar Finanšu ministriju saskaņošanas dokumentus EK plāno iesniegt līdz šā gada beigām.

Pēc ekonomikas ministra teiktā, parasti saskaņošanas process ar EK noris vidēji gadu, taču tas var svārstīties, jo arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis ir vērsušās EK ar līdzīgiem lūgumiem.

"Cerams, ka šo shēmu varēsim ieviest Latvijā, sākot jau no 2016. gada 1. janvāra. Lai gan šis datums ir tikai prognoze, kas ir atkarīgs no ārējiem faktoriem, piemēram, cik daudz pieprasījumu un cik ilgā laikā EK var izskatīt," atzina Dombrovskis.

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: