Vietējo darbaspēku arvien biežāk aizstāj trešo valstu pilsoņi

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātāji bijuši reģistrēti 2784 ES valstu, neskaitot Latviju, iedzīvotāji un 1744 citu valstu rezidenti. Kopš 2011. gada šādu darbinieku skaits arvien pieaudzis.

Atšķirībā no ES pilsoņiem, kuriem ieceļošanai un strādāšanai Latvijā nav gandrīz nekādu ierobežojumu, trešo valstu pilsoņiem īstermiņa nodarbinātības gadījumā nepieciešama vīza un darba atļauja, bet ilgtermiņa nodarbinātībai papildus vajadzīga arī uzturēšanās atļauja. Šā gada 1. janvārī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) kopumā bija reģistrētas 2309 darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem. Cilvēki, kuriem tās izsniegtas, nāk no 44 pasaules valstīm, visbiežāk no Baltkrievijas - 742 cilvēki, Ukrainas - 546 un Krievijas - 496 cilvēki. Ne mazums darba atļauju izsniegtas arī Filipīnu pilsoņiem - 130, Indijas - 66, ASV - 54, Uzbekistānas - 42, Ķīnas - 41 un Turcijas pilsoņiem - 30 darba atļaujas.

PMLP dati liecina, ka pēdējos gados ir būtiski pieaudzis trešo valstu strādnieku skaits, kuri Latvijā apmetušies uz pastāvīgu dzīvi. Saskaņā ar Imigrācijas likumu jebkurš trešās valsts pilsonis var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš nepārtraukti uzturējies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām un ja viņš ir apguvis valsts valodu. Ja 2010. gada sākumā tādi bija vien pieci cilvēki un 2011. gada sākumā - trīs, tad 2012. gada 1. janvārī - 23, 2013. gadā šajā laikā - 48, bet šogad - jau 57.

LETA