Kā samazināt siltuma rēķinus – tāds bija galvenais jautājums, ko vēlējās noskaidrot Informācijas dienā sanākušie PSIA Ventspils siltums klienti. Kas ietekmē maksājumu, ko kopā var paveikt siltumapgādes uzņēmums, dzīvokļu īpašnieki un apsaimniekotāji, skaidroja PSIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris.

Siltuma tarifs pazemināts

Maksājumu veido tarifa un patēriņa reizinājums. Siltums savu solījumu samazināt tarifu ir izpildījis. Ekspluatācijā nodots jaunais biomasas katls katlumājā Brīvības ielā 38, un ar 1. decembri tarifs ir 5,7% zemāks nekā iepriekš – 41,87 Ls/MWh jeb 59,58 EUR/MWh (bez PVN), kas ir viens no zemākajiem Latvijas lielo pilsētu vidū. Tad kāpēc maksājums par decembri nesamazinājās? – bija neizpratnē iedzīvotāji.

 

Ēkas siltuma patēriņš

Tarifa pazemināšana vien nedos gaidāmo rezultātu, ja nopietna uzmanība netiks pievērsta arī ēkas siltuma patēriņam, skaidroja Uzaris. Viens no galvenajiem iemesliem, kas būtiski ietekmē siltuma patēriņu, ir ārgaisa temperatūra, ko ietekmēt nevaram. Jo aukstāks laiks, jo patēriņš būs lielāks, bet noteikti jāatceras, ka tas nav vienīgais faktors, kas ietekmē ēkas siltuma patēriņu un klientu rēķinus. Ļoti svarīgi, lai ēka, kas tēlaini tika salīdzināta ar auto, būtu pēc iespējas ekonomiskāka un visi ģimenes locekļi, kas ar to brauc, vienotos par lietošanas noteikumiem.

 

Konkrēti runājot par siltuma apgādi, ēkas kopējo rēķinu veido siltuma tarifa reizinājums ar ēkas siltuma patēriņu konkrētajā mēnesī, kuru fiksē siltuma skaitītājs ēkas siltummezglā. Patēriņu būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju stāvoklis, ēkas siltumapgādes sistēmu stāvoklis un modernizācijas pakāpe, kā arī iedzīvotāju izvēlētais komforta līmenis. Kaimiņa bez projekta un saskaņošanas uzstādītie papildu radiatori var būt par iemeslu temperatūras pazeminājumam citā dzīvoklī. Arī kopējais ēkas siltuma patēriņš nevis samazināsies, bet pat pieaugs. Par šādiem gadījumiem noteikti jāziņo apsaimniekotājam, lai zaudētāji nebūtu godprātīgie klienti.

 

Kas jādara dzīvokļu īrniekiem

Pirmkārt, iedzīvotājiem ir svarīgi vienoties gan savā starpā, gan ar apsaimniekotāju par to, kāda temperatūra ēkā jāuztur un kāda būs karstā ūdens temperatūra. Dažādiem cilvēkiem ir dažādas vēlmes. Kāds labi jūtas +20°C, cits +23°C, tomēr jāatrod kompromiss. Piemēram, lai samazinātu ēkas siltuma patēriņu (arī maksājumu), var nolemt, ka vidējā temperatūra uz nakti tiek pazemināta, iespējams uzstādīt atšķirīgu režīmu siltumpunktā brīvdienās un darba dienās.

 

Otrkārt, pārvaldniekam vai viņa nolīgtajam energopārvaldniekam kontrole siltumpunktā jāveic ne tikai skaitītāja rādījumu nolasīšanas laikā – mēneša beigās –, bet daudz biežāk. Tas pasargās no situācijas, kad iekārtas bojājuma dēļ ēkas siltuma patēriņš būs neadekvāts.

 

Treškārt, ēkas īpašniekiem kopā ar pārvaldnieku jālemj par ēkas energoefektivitātes uzlabošanu. Apsaimniekotāju prakse rāda, ka šis ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, jo prasa īpašniekiem (iedzīvotājiem) vienoties par ieguldāmo finanšu līdzekļu apjomu un kredītlīdzekļu piesaisti. Ventspils nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs V. Lesiņš, kurš arī piedalījās Informācijas dienā, skaidroja, ka ieguldījumi ilgtermiņā atmaksājas – uzlabojas komforta līmenis un iedzīvotāju apmierinātība, samazinās maksājumi. Viņa apsaimniekotajos namos ieguldījumi tiek plānoti tā, lai kredītmaksājums un maksājums par siltumu nepārsniegtu summu, kas būtu jāmaksā par siltumu, renovāciju neveicot.

 

Precīzi skaitītāju rādījumi

Fiksētais ēkas siltuma patēriņš konkrētā mēnesī var pieaugt arī tad, ja laikā – mēneša pēdējā dienā – netiek nolasīti skaitītāja rādījumi siltumpunktā, kā tas gadījies vairākiem apsaimniekotājiem gada nogalē. Atsevišķās mājās skaitītāju rādījumi atspoguļoja 35 dienu siltuma patēriņu, jo pieķertas klāt gan viena novembra diena, gan arī dažas janvāra dienas. Nolasījumu laikus ietekmēja tas, ka gan pēdējā diena novembrī, gan jaunā gada pirmās dienas bija brīvdienas.

 

PSIA Ventspils siltums cer rast risinājumu šai situācijai jau līdz šā gada beigām, tam piesaistīti Eiropas Savienības finanšu līdzekļi. Plānots, ka uz visu ēku siltumskaitītājiem uzstādīs attālinātās uzskaites mēraparātus, kas ļaus nolasīt rādījumus ik mēnesi precīzi vienā laikā. Bet apsaimniekotāji varēs sekot līdzi un kontrolēt ēkas siltuma patēriņu ik dienas, neizejot no mājām.

 

Šādu risinājumu jau ieviesis apsaimniekotājs Bāka-NK, kam izdevies pārliecināt dzīvokļu īpašniekus investēt privātos līdzekļus un attālinātās uzskaites mēraparātus uzstādīt arī pie ūdens skaitītājiem dzīvokļos. Iedzīvotāji par šādu risinājumu ir gandarīti, jo tagad vienlaicīgi un precīzi tiek uzskaitīts arī katrā dzīvoklī patērētais karstais ūdens. Tagad negodprātīgu kaimiņu dēļ vairs nepieaug apkures maksa ziemā vai maksa par cirkulācijas uzturēšanu vasarā.

 

Tomēr arī līdz šim padarītais devis rezultātus. Pateicoties tarifa samazinājumam, vidējās rēķina summas iedzīvotājiem pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2012. gada decembri, ir par vairāk nekā trešdaļu jeb 35% zemākas.

 

Sadarbība

Darāmā vēl daudz. To, ka trūkumi jānovērš, saprot gan pakalpojuma sniedzējs, gan saņēmējs, un, kopīgi strādājot, iespēju robežās jādara viss, lai rēķini par siltumu būtu zemāki, uzsvēra A. Uzaris.

 

Kamēr visās ēkās attālinātas uzskaites nav, PSIA Ventspils siltums gatavs atbalstīt apsaimniekotāju ierosinājumu daudz ciešāk sadarboties un kopīgiem spēkiem cīnīties pret negodprātīgiem klientiem – veikt reidus un sastādīt aktus par faktisko karstā ūdens skaitītāja rādījumu dzīvoklī.

 

A. Uzaris aicināja apsaimniekotājus un iedzīvotājus izmantot mājaslapā www.ventspilssiltums.lv atrodamās atbildes un būt vēl biežākiem viesiem Abonentu daļā, lai saņemtu skaidrojumu par maksājuma summu. Labāk kopā ar Abonentu daļas uzskaitvedi visu pārrēķināt vēlreiz un pārliecināties, ka kļūdas nav. «Mūsu mērķis ir apmierināts klients. Turpmāk, saņemot rēķinu, būs redzama informācija par svarīgiem patēriņu ietekmējošiem rādījumiem – mēneša vidējo ārgaisa temperatūru un ēkas kopējo siltuma patēriņu, kas atspoguļo ēkas tehnisko stāvokli, ēkas iedzīvotāju paradumus un kaimiņu godaprātu,» stāstīja valdes priekšsēdētājs.

PSIA Ventspils siltums klientiem apsolīja turpināt strādāt, lai maksājumu veidojošo daļu, ko tas spēj ietekmēt – tarifu –, varētu samazināt vēl. Priekšnoteikumi tam ir. Drīz ekspluatācijā nodos Pārventas katlumāju, bet vasarā turpinās rekonstruēt siltumtrases. Plānos ietilpst vēl ekonomiskāku padarīt jaunā šķeldas katla darbību Brīvības ielā 38, uzstādot dūmgāzu kondensatoru.

 

M = Q x T

M – izmaksas par siltumenerģiju (EUR/mēnesī)

Q – ēkas siltumenerģijas patēriņš (MWh/mēnesī)

T – siltumenerģijas tarifs + PVN 12% (EUR/MWh)

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: