Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca iesaistījusies divās Eiropas Kardiologu biedrības pētniecības programmās, kuru mērķis ir uzlabot sirds un asinsvadu saslimšanu ārstēšanu vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī.

Vienas programmas mērķis ir novērtēt, kāda veida pārbaudes un ārstēšanu dažādās valstīs saņem pacienti, kuriem ir hroniska išēmiskā sirds un asinsvadu saslimšana. Savukārt otra programma paredzēta ilgtermiņa reģistra izveidei sirds mazspējas pacientiem. Abi pētījumi ir mērķēti uz praktisko ieteikumu izveidošanu, lai uzlabotu šo saslimšanu ārstēšanu vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī.

 

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas kardioloģe Gita Rancāne uzsver, ka visā pasaulē pieaug saslimstība ar kardiovaskulārajām slimībām. Šīs saslimšanas joprojām ir visizplatītākais nāves cēlonis, tādēļ ļoti svarīgi apzināt situāciju un pilnveidot ārstēšanas metodes.

 

Dr. Rancāne stāsta, ka, balstoties uz pētījumu rezultātiem, ik gadu notiekošajos Eiropas kardiologu kongresos tiek paziņots, kādi sasniegumi ir dažādās valstīs, kur ir labāka aprūpe, labāka profilakse, kur ir mazāka sirds un asinsvadu saslimstība. Tas ļauj tīri zinātniski salīdzināt rezultātus un izdarīt secinājumus. Dr. Rancāne ir gandarīta, ka iepriekšējo gadu rezultāti liecina – Latvijas slimnīcās, tai skaitā Ventspilī, sirds un asinsvadu slimību pacientu ārstēšana ir tāda pati kā citur Eiropā. Vismaz slimnīcās mūsu pacientu aprūpe neatšķiras no aprūpes citās valstīs. Iespējams, sliktāka situācija ir ambulatorās aprūpes jomā, piemēram, valsts pacientiem mazākā apjomā kompensē medikamentus. Savukārt slimnīcas strādā atbilstoši Eiropas kardiologu noteiktajām vadlīnijām, gan pielietojot rekomendētos medikamentus, gan ārstniecības taktikas. «Mēs esam salīdzinoši labā līmenī,» saka dr. Rancāne.

 

Kardioloģe atgādina, ka nekad nav par vēlu parūpēties par savu veselību un veikt profilaktiskus pasākumus, lai izvairītos no sirds un asinsvadu slimībām. Neapstrīdami pierādīts, ka vesela sirds un asinsrites sistēma ir tikai tad, ja vienlaicīgi pastāv šādi veselību veicinoši faktori:

  • netiek smēķēts;

  • normāla ķermeņa masa;

  • pietiekama fiziskā aktivitāte (vismaz 150 min. nedēļā vidējas intensitātes slodze vai vismaz 75 min. nedēļā intensīva slodze);

  • pareizs uzturs;

  • arteriālais asinsspiediens <140/<90 mm Hg;

  • kopējais holesterīns <5 mmol/l;

  • nav cukura diabēta.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: