Dakteris-klauns sāk darbu arī Ventspilī

Latvijā pirmās dakteru-klaunu grupas apmācības process sākās šī gada martā. Pēc četru mēnešu apmācībām 15 jaunie profesionāļi devās pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) mazajiem pacientiem.

"Esmu gandarīta, ka Ventspils slimnīca ir pirmā slimnīca ārpus Rīgas, kur unikālā programma "Dakteris-klauns" sāk savas gaitas Latvijā. Neskatoties uz to, ka tas ir kaut kas jauns un nebijis gan Latvijā, gan arī Ventspilī, es ļoti ceru, ka bērniem tas palīdzēs uz slimnīcu un medicīnas personālu paskatīties citām acīm, pārvarēt nedrošības un baiļu sajūtu, kā arī gūt pozitīvas emocijas izveseļošanās procesā," akcentēja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Širova.

"Veidojot programmas "Dakteris klauns" vīziju, jau pašā sākumā mēs skaidri zinājām, ka negribam savu darbību ierobežot tikai un vienīgi ar galvaspilsētu. Tāpēc mums ir patiešām liels prieks redzēt, ka reģionālajās slimnīcās ir iniciatīva un vēlme uzņemt dakterus-klaunus, jo pēc pieredzes BKUS redzam, cik daudz ir atkarīgs tieši no administrācijas atbalsta un spējas atvērti pieņemt neikdienišķas idejas," atzina biedrības "Dakteris klauns" vadītāja Marianna Milovska.

Biedrība plāno jaunas dakteru-klaunu grupas atlasi nākamajā gadu mijā ar mērķi iesaistīt vairāk talantīgo cilvēku klaunu terapijas darbā visā Latvijā, it īpaši reģionos.

Klaunu terapiju, kas kļūst aizvien izplatītāka visā pasaulē, pirmo reizi sāka praktizēt 1986. gadā ASV. Pašlaik pasaulē darbojas vairāk nekā 30 dakteru klaunu organizācijas.

Dakteris-klauns ir īpaši sagatavots profesionālis. Viņa darba arsenālā ir gan aktierdarba iemaņas, spēja kontaktēties ar bērniem, prasme smīdināt un rādīt trikus, gan īpaša psiholoģiskā sagatavotība, gan zināšanas par ārstniecības procesu, medicīniskām procedūrām, kā arī spēja improvizēt un elastīgi reaģēt netipiskās situācijās. Dakteru-klaunu terapiju pielieto bērniem, kam nepieciešama ilgstoša ārstēšana un kuri pārdzīvo psiholoģisku diskomfortu, kas nereti saglabājas pat pēc ārstēšanas beigām. Spēle, komunikācija, smiekli atgriež bērnu viņa ierastajā pasaulē pat slimnīcas apstākļos. Darbības mērķis ir palīdzēt bērniem aizmirst bailes, sāpes, dažādas negatīvas emocijas, kas nereti ir ārstniecības procesa psiholoģiskās sastāvdaļas.

LETA