Mūsu čigāni deportējas labprātīgi

Situācijas rūgtā ironija slēpjas tajā, ka Latvijas čigāni masveidā brīvprātīgi deportējas uz daudz bagātākām Vecās pasaules valstīm, atrodot tur vienīgo iespēju izdzīvot.

Bijusī ventspilniece Vanda Zamicka-Bergendāle par atbildi uz ziņu, kas aplidojusi visas Eiropas informācijas aģentūras, vien noplāta rokas. «Dažu Eiropas valstu valdība, piesedzoties ar likuma burtu, piekopj neslēptu šīs etniskās grupas diskrimināciju,» saka juriste Zamicka-Bergendāle.

Brīvprātības elements – vienīgais, kas atšķir Latvijas čigānu situāciju no tā likteņa, kas pašreiz piemeklējis tūkstošus viņu tautiešu – migrantu no Rumānijas un Bulgārijas, kurus Francijas valdība izraida, kā iemeslu minot cīņu ar noziedzību. «Mūsu čigāni – seni Latvijas iedzīvotāji un pilsoņi, kas dzīvo šeit jau simtiem gadu,» atgādina Ventspils domes izpilddirektors Aldis Ābele.

Pašvaldība, pildot savas funkcijas, nedala iedzīvotājus pēc nacionalitātes. Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks norāda uz demokrātisko sistēmu sociālās palīdzības sniegšanā pilsētniekiem. Ievērojama daļa Ventspils romu pieder pie trūcīgo kategorijas un veido daudzskaitlīgāko Sociālā dienesta klientu grupu. Pretēji iesīkstējušajiem stereotipiem par to, ka čigānu vidū izplatīta zagšana un narkotiku tirdzniecība, pašvaldības policijai nav problēmu ar šīs etniskās grupas pārstāvjiem. «Viņu vairākums ciena sabiedriskās kārtības likumus,» apgalvo pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Arājs. Viņš neatceras, kad pēdējo reizi redzējis uz ielas piedzērušos čigānu.

Tomēr čigānu faktiskais stāvoklis Latvijā ir pārpilns ar rasu diskriminācijas pazīmēm. Starptautisko attiecību maģistre Vanda Zamicka-Bergendāle atceras, ka, pēc universitātes beigšanas meklējot darbu, viņai pamatīgi traucējusi 5. aile pasē, kas norāda uz viņas tautību. Tagad viņa ir Latvijā pazīstama eksperte un vairs neizjūt diskrimināciju attiecībā uz sevi. Pie viņas uz konsultāciju nāk ne tikai Latvijā pazīstami politiķi. Tomēr lielākajam vairumam Vandas tautiešu nav labas izglītības, cienījama darba, un viņi dzīvo tālu aiz nabadzības robežas. Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai čigāni sākuši masveidā pamest valsti. Bijusī Ventspils čigānu kopienas vadītāja Malda Avramenko nevar pateikt, cik daudz čigānu ģimeņu ir aizbraukušas uz ārzemēm, bet, pēc viņas aprēķiniem, ne mazāk kā puse.

Inese un Gunārs Kleini pagaidām vēl dzīvo Ventspilī. Abi strādā: viņš – par palīgstrādnieku veikalā Elvi, viņa – par pārdevēju veikalā Banga. Bet divi Kleinu bērni ar savām ģimenēm jau vairākus gadus dzīvo Anglijā. Pieaugušie strādā, bērni mācās skolā. Nākamajā gadā viņiem pievienosies arī vecāki – Latvijā viņiem vairs nav cerību uz nodrošinātām vecumdienām.

Taču Ventspilī ir arī tādas čigānu ģimenes, kas savu nākotni saista vienīgi ar Latviju. «Ja ir darbs, tad ko mums meklēt svešumā?» prāto Gunārs Paučs, kura darba stāžs ir 57 gadi. Viņš arī patlaban strādā par krasta matrozi Ventspils brīvostas pārvaldē. No Gunāra un Silvijas Pauču lielās ģimenes vienīgi mazmeita dzīvo Anglijā. Visi pārējie vēl pagaidām negatavojas pamest Ventspili. Vecākais dēls Ainārs ir luterāņu draudzes garīdznieks, otrs dēls Kaspars strādā Ventspils brīvostas pārvaldē un mācās jūrskolā. Meita Gunta strādā uzņēmumā Stema. Gunāra un Silvijas mazbērni apmeklē skolu. 

Čigāni Ventspilī

Dzīvo – 1151 cilvēks*

Mācās etniskajās klasēs un vakarskolā – aptuveni 90 bērnu**

(* Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati uz 01.07.2010.)

(** Ventspils vakarskolas dati)    

Foto: Juris Ģigulis
Inese Kleina (no kreisās) kopā ar vīru nākamgad aizbrauks pavisam pie bērniem uz Angliju. Bet viņas jaunā kolēģe Svetlana negrasās pamest Ventspili.