Ekspluatācijas kārtībā esošas sildierīces ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai apkures sezona būtu droša. Ventspilī un novadā ugunsdrošības profilaktisko darbu veic Ventspils pilsētas un novada Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (BUB).

Biedrības valdes priekšsēdētāja Nita Dāvida stāsta, ka skursteņslauķiem tikai tagad aktīvākais darba laiks sākas. Par ugunsdrošību jau parūpējušies dzīvojamo māju kooperatīvi un lielākie māju apsaimniekotāji, taču privātmāju īpašnieki ir gausi. Dāvida to skaidro ar naudas trūkumu, bet vienlaikus atgādina, ka arī privātmāju īpašniekiem ir saistoši ugunsdrošības noteikumi, kas uzliek par pienākumu vismaz reizi gadā iztīrīt skursteņus.

Visapzinīgākie esot pensionāri. Atklājas, ka tieši jaunie īpašnieki vecā amata meistara, skursteņslauķu, pakalpojumus izmanto visretāk. Daļēji tas skaidrojums ar to, ka mājās, kuras tiek apsildītas ar moderniem ilgdedzes katliem, tīrīšanu reizi divos mēnešos var veikt pats īpašnieks. Tomēr arī tādā mājā bez tīriem dūmvadiem, apkure ar laiku kļūst bīstama. Tīrīšanu vislabāk uzticēt profesionālim, kura rīcībā ir nepieciešamais aprīkojums. Savukārt, tiem, kuriem ir ķieģeļu un podiņu krāsnis, ik gadu vajadzētu uzticēties skursteņslauķim, kurš novērtēs sildierīču stāvokli un veiks nepieciešamo dūmvadu un ventilācijas tīrīšanu.

Dāvida atklāj, ka bīstama situācija izveidojusies Ventspils novada pagastos, kur pat daudzdzīvokļu mājās iedzīvotāji ierīkojuši tā dēvētās tautas krāsniņas. „Pat bail domāt”, situāciju novērtē BUB valdes priekšsēdētāja, „tas izpildījums, kā tās iebūvētas, bieži vien ir tālu no ugunsdrošības.” Tiem, kuriem ir šādas krāsnis, kā arī čuguna krāsniņas, īpaši jāskatās, lai malka būtu sausa. Tāpat vēlams, lai dūmvads būtu oderēts ar metāla čaulu, citādi tas ātri aizaug. Tomēr ne visos dūmvados šādu oderi var ievietot, skaidro Nita Dāvida.

Līdztekus skursteņu tīrīšanai, vēl pirms apkures sezonas sākuma, speciālisti aicina pārbaudīt kurtuves vērtni, kā arī to, vai tajā nekrīt ķieģeļu atlūzas, kas liecina par iekšējiem bojājumiem. Protams, jānovērtē arī krāsns no ārpuses un jāpārliecinās, vai nav plaisas.

Tikpat būtiski ir nodrošināt nedegošu segumu pie kurtuves, lai nejauši izkritusi dzirkstele, nevarētu aizdedzināt grīdu. Pēc ugunsdrošības noteikumiem, degošiem priekšmetiem jāatrodas vismaz 1,5 -2 metrus no krāsns. Dāvida stāsta nesenu gadījumu, kad saimnieki atstājuši krēslu pārāk tuvu krāsnij, bet paši izgājuši strādāt pagalmā. Krēsls aizdedzies un no tā sākusi degt arī grīda.

Būtiski, lai malka ir sausa. Kurinot ar slapju malku, dūmvadi ātri aizaugs un ātrāk veidosies kvēpi. Ir arī krāsnis, kur instrukcijās norādīts izvēlēties lapu koku.

Dāvida norāda, ka ļoti svarīgi ir nepārkurināt krāsni, jo tad tajā veidosies plaisas. Labāk ir kurināt biežāk, nevis retāk un stipri. Pēc pagājušā gada bargās ziemas, šogad nācies remontēt krāsni, kas bijušas pārkurinātas.

Nereti nācies saņemt sūdzības no iedzīvotājiem, kuri uzticējušies krāpniekiem un saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu. BUB speciālisti, kad norēķināsieties par pakalpojumu, vienmēr izsniegs apzīmogotu kvīti. Tāpat visiem darbiniekiem ir apliecības, kas pierāda viņa prasmes.

Aicinājums privātmāju īpašniekiem ir parūpēties par ērtu piekļūšanu skurstenim. Daudzi, mainot jumtu, aiztaisa jumta lūkas un nenodrošina arī trepes, lai piekļūtu skurstenim. BUB aicina tās atstāt, jo to prasa ugunsdrošības noteikumi. Būtu labi, ja iedzīvotāji ieviestu arī sev uzskaites grāmatiņu, kurā paši varētu sekot līdzi dūmvadu un ventilācijas skursteņu apkopei.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: