Aizvadītās nedēļas nogalē Ventspilī notika pašvaldības organizēts seminārs Veselīgs iekštelpu klimats un ventilācija. Semināra dalībnieki uzzināja, no kā ir atkarīga gaisa kvalitāte siltinātās un nesiltinātās dzīvojamās mājās, kā pareizi jāvēdina dzīvokļi un biroji, nepieļaujot siltuma zudumus, kā arī daudz ko citu.
Semināru apmeklēja vairāk nekā simts cilvēku – pilsētas domes un pašvaldības iestāžu speciālisti, namu apsaimniekotāji, uzņēmēji, iedzīvotāji. SIA Ekodoma sertificētie enregoauditori pastāstīja, kādiem parametriem ir jāatbilst patīkamam klimatam telpās, kā arī dalījās ar šo parametru mērījumu rezultātiem pilsētas pašvaldības iestādēs un sniedza vairākus praktiskus padomus, kā uzlabot klimatu telpās, nepieļaut pelējuma veidošanos utt.
No telpu iekšējā klimata ir atkarīga tajā esošo cilvēku pašsajūta, biroja darbinieku, skolu un citu mācību iestāžu audzēkņu darba spējas. Šī tēma kļuvusi aktuāla, jo aktīvāk sākuši siltināt pilsētas dzīvojamās mājas un iestādes. Daudzi iedzīvotāji pievērsuši uzmanību klimata izmaiņām telpās pēc ēku siltināšanas.
Vislabāk cilvēks jūtas telpās, kur gaisa temperatūra ir 21 grāds, relatīvais mitrums – 40–60%, ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija – 1000 ppm, kas atbilst aptuveni 28 m3 svaiga gaisa uz cilvēku stundā, apgalvo Ekodomas eksperti. Tomēr komforts ir nosacīts jēdziens. Kādam ir labi, ja dzīvoklī ir 19 grādi, citam labi, ja 24 grādi, saka energoauditors Artūrs Briedis. Svarīgs nosacījums tam, lai telpās būtu laba pašsajūta visiem, ir optimāla ogļskābās gāzes koncentrācija.
Par to var pārliecināties ikviens, kas atrodas nevēdinātās telpās vai ilgstoši uzturas slēgtā telpā, kur ir daudz cilvēku. Visi zina, ka tādās reizēs uzmācas žāvas, miegainums. Tā ir pirmā pazīme, kas liecina par to, ka telpās ir paaugstināta ogļskābās gāzes koncentrācija, apgalvo energoauditors. Ja telpas nevēdinās, tad ogļskābās gāzes koncentrācija tajās strauji pieaugs. Telpās esošie cilvēki sajutīs elpas paātrināšanos, galvassāpes, reiboni. Savukārt, ja ogļskābās gāzes koncentrācija ir zemāka par normu, tas norāda uz liekiem siltuma zudumiem, kas pielietoti, lai nodrošinātu lieku gaisa apmaiņu.
Visātrāk un vislētāk gaisa kvalitāti telpās var uzlabot, ja tās vēdina, atverot logu. Eksperti pastāstīja, kā pareizi ir jāvēdina telpas. Vairums uzskata, ka vislabāk ilgstoši logu atstāt pusatvērtu. Izrādās, ka tādējādi notiek konstrukciju pārmērīga atdzesēšana, rodas kondensāts, kas var izraisīt pelējumu. Pareizi vēdināt telpas nozīmē atvērt plaši logu uz dažām minūtēm. Vēdināšanas mērķis ir izvadīt no telpas piesārņojošās vielas, nevis siltumu, pamācoši saka energoauditori.
Savukārt telpās ar mehānisku ventilāciju atvērt logus vispār nevajag un pat ir kaitīgi. Pateicoties mehāniskajai ventilācijai, telpās ienāk nepieciešamais svaigā gaisa daudzums, bet logi tādā gadījumā kalpo, lai telpās ienāktu saules gaisma un siltuma, saka eksperti.
Augstākās komforta prasības
-gaisa temperatūra telpās 21ºC
-gaisa relatīvais mitrums 40–60%
-gaisa kustības ātrums 0,05–0,15 m/s
-CO2 koncentrācija telpās līdz 1000 ppm
No ventilācijas atkarīga iedzīvotāju veselība
Marina Djakova, namu apsaimniekotāja
– Pārventas iedzīvotāji praksē pārliecinājušies, ka pēc mājas siltināšanas dzīvokļos vispirms ir labi jāfunkcionē ventilācijai. Lielāko daļu labā krasta māju siltina pakāpeniski. Paneļu ēkām siltināšana vajadzīga jo īpaši, lai aizdarītu ciet šuves, kurām sūcas cauri mitrums.
Tomēr mitrās konstrukcijas pēc siltināšanas var veicināt pelējuma rašanos. Tā notika, piemēram, atsevišķos dzīvokļos Siguldas ielā 12a. Šajā mājā siltināja gala sienas un vienu fasādes sienu. Pēc siltināšanas divu dzīvokļu iedzīvotāji sāka sūdzēties, ka stūros parādījies melns pelējums. Kad pārbaudīja ventilāciju, izrādījās, ka tā praktiski nedarbojas, jo ventilāciju ejas bija aizmūrētas. Vajadzēja veidot jaunas ejas. Saskārušies ar šo problēmu, vairāku māju iedzīvotāji Pārventā noslēdza līgumus ar sertificētu kompāniju, kas apkalpo ventilācijas sistēmas. Tiklīdz dzīvokļos parādās smaka vai pelējums, mēs uzreiz saucam speciālistus un pārbaudām ventilāciju.
Tāpat kā citi apsaimniekotāji, es arī apmeklēju pilsētas domes organizēto semināru, kurā vēlreiz pārliecinājos, cik svarīga ir laba ventilācija dzīvojamās mājās. Savos dzīvokļos mēs gatavojam, mazgājam veļu, paši mazgājamies, žāvējam veļu. Savukārt sintētiskie apdares materiāli kavē dabīgu gaisa apmaiņu. Tāpēc arī ir vajadzīga laba ventilācija. No tās ir atkarīga iedzīvotāju veselība un pašsajūta. Bija interesanti uzzināt par labu klimatu dzīvokļos skaitļos un faktos, kurus seminārā minēja Ekodomas speciālisti.
Pēc siltināšanas pelējumam jāpazūd
Didzis Ošenieks, Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks (Latvijai un Ventspilij)
– Semināra tēmu Veselīgs iekštelpu klimats un ventilācija ieteica paši iedzīvotāji. Pēdējā laikā interneta portālos un forumos bieži varēja lasīt diskusijas par to, siltināt vai nesiltināt mājas, kāpēc pēc siltināšanas mājās rodas pelējums utt. Tādēļ dome nolēma uzaicināt uz semināru šīs jomas profesionāļus. Ventspilnieku lielā aktivitāte pierādīja šīs tēmas aktualitāti. Seminārā piedalījās visas lielākās namu pārvaldes un daudzi pilsētas apsaimniekotāji. Pēc semināra vismaz 111 tās dalībnieku var kompetenti spriest par gaisa kvalitāti telpās un ventilāciju. Semināra galvenais secinājums – siltinot ēkas, pelējumam ir jāpazūd, ja viss ir izdarīts pareizi.
Kā jūs vērtējat gaisa kvalitātes monitoringa rezultātus pašvaldības iestādēs, toskait pilsētas skolās?
– Energoauditoru iesniegtie monitoringa pirmie rezultāti parādījuši, ka tajās ēkās, kur būvniecības laikā pievērsta uzmanība ventilācijai, ar gaisa apmaiņu viss ir kārtībā arī pēc siltināšanas. Diemžēl to nevar sacīt par pilsētas skolām, kur agrāk neviens nebija domājis par gaisa kvalitāti. Gaisa kvalitātes minitoringa rezultāti pēc pilsētas skolu siltināšanas mūs nepriecē. Turpināsim vērojumus, un, ja apstiprināsies negatīvi secinājumi, tad risinām problēmu. Skaidrs, ka tas nav vienas dienas jautājums, jo, lai telpās ierīkotu ventilācijas sistēmas, ir vajadzīgs daudz laika un līdzekļu. Tomēr 2014. gada pilsētas budžetā būs paredzēti līdzekļi šiem mērķiem.
Valdis Lesiņš, SIA Ventspils nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs
– Siltinot dzīvojamās daudzdzīvokļu mājas, izmantojam divus tehniskos risinājumus, lai nodrošinātu ventilāciju dzīvokļos, proti, mainot logus, iebūvējam rāmjos speciālas ierīces, kas automātiski nodrošina gaisa apmaiņu, vai arī iemontējam analoģiskas ventilācijas sistēmas ēkas sienās. Pirmajās dzīvojamajās mājās, kuras Ventspils nekustamie īpašumi kompleksi renovēja un siltināja, lai paaugstinātu to energoefektivitāti, tādas ventilācijas sistēmas projekts neparedzēja.
Taču tagad tā ir obligāta prasība renovācijas projektiem, ko izvirza Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tajās mājās, kurās nav iebūvēta ventilācijas iekārta, iebūvējam tās pēc māju renovācijas, ja iedzīvotāji lūdz.
Komentāri (0)