Konferencē dzirdētais palīdz ticēt dziļāk

No Latvijas uz Norvēģiju mācītāja Jāņa Savicka vadībā devās 45 cilvēki, arī mūsu Rita, kas Rīvēra draudzes rīkotajā pasākumā ieklausījās ASV, Zviedrijas un Norvēģijas mācītāju svētrunās un kristiešu liecībās, iesaistījās slavēšanā un redzēja, kā notiek dziedināšana. «Latvija šajā konferencē piedalījās 11. reizi, un misionāri, kas rīko šo pasākumu, atzina, ka latvieši vienmēr rada īpašu gaisotni, jo ļoti jūtamas mūsu slāpes pēc patiesības. Tanī pat laikā manāms, ka mēs ne vienmēr saprotam grēkatziņas būtību,» saka Rita.

Uz Norvēģiju viņa braukusi arī tādēļ, ka vēlējusies atrast atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, piemēram, kā ticēt pa īsto – dziļi, dziļi, no sirds, kā Dievs to vēlējis.

Mācītāji uzsvēruši, ka Bībelē minētie pravietojumi ir aktuāli arī mūsdienās un daudziem ir dotas dziedināšanas spējas – vien jānotic tam un jālūdz Dieva vadība.

«Nav pareizi, izejot no baznīcas, dzīvot pasaulīgu dzīvi, nav pareizi būt ar vienu kāju būt gaismā, ar otru tumsā, jo tad piedzīvojam nelaimes un dažādas nepatikšanas. Visas svētības, ko Dievs atklājis Bībelē, paredzētas visiem kristiešiem, ja no sirds paļaujamies Tēva vadībai. Ticība, kā mums teica amerikāņu mācītājs, līdzinās valsim, kad ej vienu soli uz priekšu, vienu atpakaļ, lai stiprinātos Tēva atdusā.

Debesis katram kristietim ir atvērtas visu laiku, mums vien jāprot saglabāt attiecības ar Dievu – tad vienmēr būsim gaismā, un mums būs spēks un enerģija.» Konferencē vairakkārt uzsvērts arī tas, ka kristiešiem jāatbrīvojas no bāreņu gara, respektīvi, jāatvadās no domām, ka Tēva nav, jo Viņš ir, un Viņš vēl katram bērnam labu un dod bezgala daudz mīlestības. Ticīgam cilvēkam jāpastāv regulārās lūgšanās un garīgā cīņā, jo pasaules telpā ir daudz neredzamu ļauno garu.

Pēc atgriešanās no Norvēģijas Rita lūdzoties tiešām jūt Dieva klātnību un Tēva tuvumu. «Caur Jēzu Kristu un Svēto Garu varam vēl vairāk tuvoties Dievam, lūdzot, lai Viņš īpaši svētī tās lietas, kurās mums neveicas. Kādam varbūt ir grūtības ar finansēm, kādam domstarpības ar bērniem, un Dievs mums spēj palīdzēt visu sakārtot. Konferencē nopietni aizdomājos par desmitās tiesas maksāšanu, jo dzirdēju liecības, ka tā nes svētību un cilvēki izglābušies no bankrota. Arī es tagad vēlos ziedot desmito daļu – ne jau tādēļ, lai pielabinātos Dievam, bet lai pateiktos par Viņa dotajām svētībām.»

Norvēģijā ventspilniece dzirdējusi arī vairākas ar dziedināšanu saistītas liecības. Tā, piemēram, kāda māte, kad Dievs dziedinājis vienu meitu, domājusi, ka tā ir nejaušība un sakritība, kad pēc smagas saslimšanas atveseļojusies arī otra meita, māte joprojām spriedusi, ka tā ir nejaušība, un tikai tad, kad konferencē Dievs dziedinājis viņas muguru, sieviete sākusi ticēt, ka viņai palīdz Dievs.

«Mums jāzina, ka ne mēs savā spēkā, bet Jēzus caur mums dziedina. Daudzi vairās to darīt, jo baidās no neizdošanās un negrib pievilt brāli vai māsu, bet, iespējams, Dievs nedziedina mūs uzreiz tādēļ, ka vēlas pamācīt un mudina nolikt kādu grēku. Redzēju, kā Norvēģijā par slimniekiem raudot lūdzas arī pusaudži, – redzēju dzīvu un patiesu ticību, kas mūsos bieži trūkst.»

Konferencē izskanēja bažas par to, ka daļa cilvēku ir vīlušies un nevēlas apmeklēt baznīcas, tāpēc bija ieteikums izvēlēties citas sludināšanas formas, piemēram, izejot ielās, lai pateiktu, ka Dievs mīl visus – kā ticīgos, tā neticīgos – un gaida, kad cilvēki atgriezīsies. «Ir svarīgi ar Dievu veidot personīgas attiecības – nevis ticēt abstraktam Dievam, bet Tam, kurš ir kopā ar tevi katru dienu, Tam, kurš ir par tevi nomodā. Jāpadomā arī par to, kādas ir mūsu lūgšanas, – vai ātri kaut ko noskaitām un skrienam tālāk, vai arī iedziļināmies tajā, ko darām.

Vēl ir svarīgi izprast, ko vēlas Dievs, kādu kalpošanu katram paredzējis. Tad, ja paklausīsim Dievam, Viņš mūs svētīs, un mums veiksies – vien jānotic,» teic Rita, vēlot katram Ventas Balss lasītājam palikt kopībā ar Dievu.