Reformu partija turpina attaisnot savu nosaukumu. Kamēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs virza sabiedrībā un pašvaldībās neatbalstītas reformas, līdzīgi dara arī viņa kolēģis.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nonācis kārtējā konfliktā ar Latvijas augstskolu rektoriem. Ministrs licis saprast, ka tiks veikta apjomīga augstskolu konsolidācija un valsts un Eiropas Savienības finansējums tiks piešķirts tikai un vienīgi augstskolām, kuras izturēs akreditāciju pēc jauniem noteikumiem. Vismaz vienai Latvijas augstskolai jāiekļūst Eiropas labāko augstskolu simtniekā – tādu mērķi izvirzījis Ķīlis.

Taču augstskolu rektori uzskata, ka, mainot finansējuma modeli un akreditācijas kārtību, notiek mēģinājums Latvijā lielākoties ieviest maksas augstāko izglītību.

Arī no Ventspils ievēlētais deputāts Jānis Vucāns neatbalsta ministra idejas. Viņaprāt, mēģinot par katru cenu panākt, ka viena no augstskolām iekļūst Eiropas TOP simtniekā, ir zivs iedošana – tā vietā, lai augstskolām Latvijā iemācītu zvejot. No pieredzes vērtējot, nākotnē šādi lēmumi var valstij dārgi maksāt. «Tā ir tāda ātra spalvu spodrināšana, kas ir pretrunā ar visu to, ko augstskolas ir darījušas līdz šim, veidojot savu infrastruktūru un studiju programmas.» Vienlaikus Vucāns mierina, ka par Ventspils Augstskolu nevajadzētu bažīties, jo nacionālajos plānošanas dokumentos Ventspils ir reģionālās nozīmes attīstības centrs. Ja atņemtu finansējumu Ventspils Augstskolai, «tās lietas nelīmētos kopā».

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: