Pašvaldībām jāprot racionāli izmantot attīstībai domāto naudu

"Ja mēs runājam par Kuldīgu, tad viņi par pilsētvides naudu ir labiekārtojuši parku. Principā pilsētvides nauda vispār nav domāta parku veidošanai un labiekārtošanai. Šī nauda ir domāta pilsētu attīstībai. Ja tādā veidā parkiem tērē pilsētvides naudu, tur par nekādu attīstību nevar būt runa," norādīja Lembergs.

Ventspils mērs uzskata, ka Kuldīgā galvenās problēmas ir bezdarbs un ielu stāvoklis.

Valdības sēdē šonedēļ atbalstītais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojums par papildu virssaistību 3,8 miljonu latu apmērā uzņemšanos dažādu projektu īstenošanai vedina domāt, vai netiek lobētas atsevišķas lielās pilsētas, atzina Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

VARAM skaidro, ka šī summa nepieciešama projektu īstenošanai Latgales reģionā, kā arī Liepājas un Ventspils pašvaldībām. Liepājā finansējums nepieciešams trīs miljonu latu apmērā Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" projektam, bet Ventspilī 885 631 lats nepieciešams publiskās infrastruktūras attīstības un kvalitātes uzlabošanai.

"Valdība deklarē, ka īpaši atbalstāma ir Latgale, bet lēmumā parādās divi konkrēti projekti Liepājā un Ventspilī. No šī lēmuma izriet, ka nesakārtotākajai Latvijas pilsētai Ventspilij piešķir papildu naudu pilsētvides sakārtošanai," ar ironiju norādīja Bērziņa. "Es nesaku, ka Liepājai nevajag koncertzāli, bet tajā pašā laikā rodas jautājums, kāpēc valdības lēmumā netiek nosaukti citu pilsētu projekti," neizpratni pauda Bērziņa.

"Tas rada jautājumus, kas tam visam ir apakšā," piebilda Kuldīgas pašvaldības vadītāja.

Viņasprāt, Kurzeme, tāpat kā Latgale, arī ir atbalstāms reģions. "Ja neņem vērā Ventspili, tad Kurzemes reģions [nepieciešamā atbalsta ziņā] daudz neatpaliek no Latgales," piebilda Bērziņa.

VARAM uzņemsies papildu virssaistības 3,8 miljonu latu apmērā dažādu projektu īstenošanai.

Ministrijas ziņojumu par papildu virssaistību uzņemšanos ES fondu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam šonedēļ atbalstīja valdības sēdē.

Ministrija skaidro, ka šie abi projekti veicinās kultūrvides infrastruktūras sakārtošanu un reģiona pievilcību dzīves un darba apstākļiem, sekmēs tūrisma piedāvājuma klāsta paplašināšanos un pieļaus visplašāko kultūras jomu un citu sabiedrisko pasākumu norisi, kas labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši sīko un mazo komersantu, tostarp mājražotāju, profesionālo darbību.

Saskaņā ar valdības atbalstīto projektu ministrijas virssaistības ar šo papildinājumu būs 67,3 miljonu apmērā.

LETA