Kā atslēgt centralizēto apkuri

Ar katru dienu paliek arvien siltāks, tādēļ aktuāls kļūst jautājums par apkures atslēgšanu. Ventspils siltums valdes priekšsēdētāja Vita Maula atgādina, ka visas pilsētas daudzdzīvokļu ēkas ir aprīkotas ar siltumenerģijas skaitītājiem un to iemītnieki var gan pieslēgt, gan atslēgt centralizēto apkuri sev vēlamā laikā un paši noteikt apkures sezonas ilgumu. 

Lai atslēgtu apkuri, iedzīvotājiem ar lūgumu jāvēršas pie sava nama pārvaldnieka, kurš pieņem lēmumu un organizē apkures atslēgšanu. Pēc apkures atslēgšanas namu apsaimniekotāji tiek lūgti informēt Ventspils siltuma avārijas – dispečeru dienestu. Savukārt pārvaldniekiem, kuru pārvaldījumā esošās mājas apkalpo Ventspils siltums speciālisti, lai atslēgtu apkuri, ir jāzvana kapitālsabiedrības avārijas – dispečeru dienestam pa tālruņa numuru 63627905.

Līdz vakardienai apkure bija atslēgta 33 objektiem, tai skaitā 31 dzīvojamajai mājai. Svarīgi zināt, ka ēku siltumpunktos uzstādīti ne tikai siltumenerģijas skaitītāji, bet arī apkuri regulējošas ierīces, kuras dod iespēju drēgnajās dienās ar minimālu siltumenerģijas patēriņu nodrošināt dzīvokļos komfortablu temperatūru.

Arī aizvadītajā apkures sezonā Ventspils siltums saņēmis vairākas sūdzības, ka apkures rēķini ir lieli, bet dzīvokļos ir auksti. Tomēr iedzīvotājiem jāsaprot, ka šādos gadījumos, kad dzīvojamajās telpās ir zema temperatūra, nepieciešams vērsties pie ēkas pārvaldnieka. Tas ir pārvaldnieka tiešs pienākumus – nodrošināt ēkas telpu apsildīšanu.

Ja kādā no dzīvojamām telpām nav iespējams uzturēt 18°C temperatūru, ēkas pārvaldniekam jāapseko dzīvoklis un pēc zemās temperatūras konstatēšanas, ja tās cēlonis nav saistīts ar dzīvokļa īpašnieka, īrnieka darbību vai bezdarbību, ievērojot noslēgtā līguma par siltumenerģijas piegādi ēkai noteikumus, jāiesniedz siltumapgādes uzņēmumam rakstveida norādījums par apkures maksājuma samazinājumu attiecīgajam dzīvoklim.

Iedzīvotāji bieži jautā, kāpēc divās identiskās mājās par vienādiem dzīvokļiem rēķini atšķiras un kas tad ietekmē ēkas patēriņu. Maula norāda: lai gan ēkas vizuāli ir ļoti līdzīgas, tām noteikti ir atšķirīgas iekšējās siltumapgādes sistēmas un to sakārtotības pakāpe. Atšķirīga var būt gan ēkas iekšējās siltumapgādes sistēmas apkalpošanas speciālistu profesionalitāte, gan arī individuālā siltuma mezgla automatizācijas pakāpe un tehniskās iespējas ieregulēt siltuma režīmu.

Svarīgs ir arī ēkas būvkonstrukciju stāvoklis – sienu, jumta, bēniņu, pagrabtelpu siltinājums, logu un durvju stāvoklis. Būtiski arī, kad un cik precīzi ir nolasīti skaitītāju rādītāji.

Maksājumus par patērēto siltumenerģiju aprēķina pēc mājas kopējā siltumenerģijas patēriņa, ko ēkas ievadā fiksē siltumenerģijas skaitītājs, un siltumenerģijas tarifa. Patēriņa kontrole un samazināšana ir tikai un vienīgi ēkas pārvaldnieka ziņā. Patēriņš un līdz ar to maksas lielums atspoguļo mājas iekšējās siltumapgādes sistēmas sakārtotības pakāpi, apkalpošanas līmeni un norāda, kādām problēmām jāpievērš uzmanība no mājas pārvaldnieka puses, jo viņš atbild par iekšējas siltumapgādes sistēmas tehnisko stāvokli, to ekspluatāciju un savlaicīgu skaitītāja rādījumu sniegšanu Ventspils siltums abonentu daļai. 

Skaitītāja rādījums līdz šim bija vienīgais mainīgais lielums, jo tarifs kopš 2009. gada 1. oktobra ir nemainīgs. «Tomēr, vērojot, kā mainās naftas un gāzes cenas, kā arī valūtas kursa svārstības pasaulē, saprotam, ka realitāte Latvijā nav atraujama no pasaules globalizācijas procesiem, un diemžēl uzņēmums nevar ietekmēt arvien pieaugošās kurināmā tirgus cenas,» skaidro Maula.

Tā, piemēram, pagājušajā nedēļā mazuta cena Eiropas biržā pārsniedza 750 ASV dolārus par tonnu, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk par spēkā esošajā tarifā iekļauto mazuta cenu – 363 ASV dolāri par tonnu. Straujais kurināmā cenas pieaugums ir galvenais iemesls, kāpēc siltumenerģijas ražotāji, visticamāk, būs spiesti palielināt tarifus, arī Ventspilī.