Pašvaldība kompensē siltuma maksājumus

Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Dace Kaņepe informē, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos dzīvokļu pabalstu siltumenerģijas patēriņa daļējai segšanai saņēmušas 1715 ģimenes, kurās dzīvo 2901 cilvēki. Tai skaitā 1076 ģimenes, kurās ir tikai pensionāri. No pašvaldības budžeta šim mērķim trijos mēnešos izmaksāti 108,5 tūkstoši latu.

Uz šo pabalstu var pretendēt divas iedzīvotāju kategorijas: ģimenes vai personas, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss, kā arī atsevišķi dzīvojoši pensionāri un invalīdi, kuriem nav likumīgo apgādnieku, ja viņu ienākumu līmenis uz vienu personu pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 169,58 latus mēnesī.

Iepriekš minētās personas var saņemt pašvaldības pabalstu, lai daļēji apmaksātu centrālās apkures rēķinus apkures sezonā, kā arī cirkulācijas maksu un karstā ūdens sagatavošanu visa gada garumā. Par centrālo apkuri pašvaldības atbalsts pienākas 55% apmērā no maksājuma summas mēnesī par siltumenerģijas patēriņu apkurei dzīvokļa kompensējamajā platībā.

Tikmēr trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm ar trīs līdz pieciem bērniem pabalsts noteikts 60% apmērā, bet šādām ģimenēm ar sešiem un vairāk bērniem – 100% apmērā. Vienistabas dzīvoklim tiek kompensēta visa dzīvokļa platība, divu un vairāk istabu dzīvokļiem kompensējamā platība tiek rēķināta šādi: 27 kvadrātmetri uz pirmo personu un 15 kvadrātmetri uz katru nākamo personu, nepārsniedzot kopējo dzīvokļa platību.

«Tātad vienai personai ir izdevīgāk dzīvot vienistabas dzīvoklī, jo divistabu dzīvoklī tā nevarēs saņemt kompensāciju par visu platību,» skaidro Kaņepe. Identisks procentuāls atbalsts – 55%, 60% vai 100% apmērā – iepriekš minētajām personām paredzēts arī no ikmēneša maksājuma summas par patērēto siltumenerģiju cirkulācijas nodrošināšanai, kā arī par katru patērēto karstā ūdens kubikmetru.

Lai saņemtu šo pabalstu, Sociālā dienesta Palīdzības nodaļā jāiesniedz iesniegums un jāuzrāda līgums ar siltumenerģijas piegādātāju par siltumenerģijas pakalpojumu saņemšanas kārtību. Pabalsts tiek piešķirts par tām personām, kuras ir deklarētas un dzīvo deklarētajā adresē, ko apliecina īres līgums vai īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti. Personām, kurām ir parādsaistības par siltumenerģijas piegādi, pabalstu piešķir, nosakot līdzdarbības pienākumus.

Pabalsta saņēmējiem ir pienākums nekavējoties informēt Palīdzības nodaļu, ja dzīvoklī mainās tajā dzīvojošo personu skaits, tas tiek privatizēts uz trešās personas vārda vai dzīvoklis tiek mainīts.

Sociālā dienesta vadītāja arī informē par aizvadītā gada pozitīvo tendenci – ar katru mēnesi Ventspilī nedaudz sarūk trūcīgo un maznodrošināto skaits. Šī gada martā dienestā reģistrētas 2309 trūcīgās (2011. gada martā – 3034) un 1930 maznodrošinātās personas (2011. gada martā – 2127). Tas varētu būt saistīts ar ekonomikas atlabšanu un bezdarba samazināšanos.

Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks: «Dzīvokļu pabalstus Ventspils pašvaldība ieviesa jau pirms laba laika. Tas ir pilnībā attaisnojies, jo šie pabalsti rada augstu drošības sajūtu trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Atšķirībā no GMI naudas pabalsta dzīvokļa pabalsts ir konkrētam mērķim. Ja cilvēkam iedotu vienkārši naudu, viņš to varētu iztērēt citiem mērķiem.

Uzskatu, ka šie divi dzīvokļu pabalsti – ūdens un kanalizācijas, kā arī siltuma maksājumu kompensēšanai – ir visbūtiskākie no visiem pabalstiem. Mums ir arī īres pabalsts neprivatizēto dzīvokļu iemītniekiem, taču tā potenciālais saņēmēju skaits nav tik liels kā siltuma un ūdens pabalstiem.

Runājot par atbalsta instrumentiem, kas mīkstinās iespējamo siltumenerģijas maksas pieaugumu, vēlreiz jāuzsver, ka nekas nav labāks par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu. Jo skaidrs, ka siltuma tarifi pieaugs ne tikai Latvijā, tai skaitā Ventspilī, bet arī visā Eiropā un pat pasaulē, jo kurināmā cenas augs.

Tāpēc nekas cits neatliek kā iet uz ēku energoefektivitātes paaugstināšanu. Ventspils šajā jomā strādā ļoti aktīvi ne tikai pašvaldības iestādēs un uzņēmumos. Esam Latvijas līderi tieši dzīvojamā fonda sakārtošanas jomā. Daudzi ventspilnieki to jau ir novērtējuši. Tāpēc kopsapulcēs par šo lietu vairs nav jautājuma,vai darīsim, bet – cik lielā apjomā to darīsim.»