Koalīcija piekrīt sarunām par atbalstu Grieķijai

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka partneri piekrituši valdībai dot mandātu sarunu sākšanai. Tāpat paredzēts, ka finanšu ministrs regulāri informēs valdību par to, kā risinās šīs sarunas, kā arī par to, vai Grieķija izpilda uzņemtos nosacījumus.

Koalīcijas partneri ir vienisprātis - ja būs jālemj par jauno aizdevumu, tas būtu jāapstiprina Saeimai. Vienlaikus koalīcijas partneri norādīja, ka ir skeptiski par jauno aizdevumu - ja balsojums notiktu šodien, to varētu arī neatbalstīt.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis Edgars Tavars pastāstīja, ka ZZS šo jautājumu pārrunāja šodien valdes sēdē un piekrita, lai finanšu ministrs piedalītos šajās sarunās un informētu valdību par šo jautājumu.

Tavars arī akcentēja, ka lēmums par iespējamo aizdevumu būtu jāpieņem Saeimas plenārsēdē, lai šajā procesā varētu piedalīties arī opozīcijas partijas. "Izejot no pašreizējās informācijas, mēs arī jūtam, ka varētu beigties ar parādu norakstīšanu, tāpēc neatbalstītu šādu garantijas vai naudas izsniegšanu Grieķijai," rezumēja politiķis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) teica, ka nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK piekrīt pilnvarojumam finanšu ministram. Nosacījumi, kas izvirzīti Grieķijai, ir "drakoniski", vērtēja Gerhards, piebilstot - ja tie tiks izpildīti, tad būtu labi.

Vienlaikus visi politiķi uzsvēra, ka šis jautājums ir atkarīgs no tā, kā attīstīsies situācija, un no Grieķijas uzņemto nosacījumu izpildes.

Minētā jautājuma izskatīšana Saeimā varētu notikt augusta beigās.

Pirms sēdes Ministru kabinetā notiks valdošās koalīcijas partneru sanāksme, kurā paredzēts pārrunāt valdības sēdes jautājumus.

Jau ziņots, ka Grieķijas parlaments ceturtdien atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu. Eirozonas dalībvalstis piedāvāja Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt 86 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.

Parlamentam vienošanās nosacījumi bija jāapstiprina līdz trešdienai, lai pēc tam to varētu darīt arī citu eirozonas valstu parlamenti.

Pēc šonedēļ notikušās valdības sēdes Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem paziņoja, ka, ja Grieķijas valdība apstiprinās plānotās plašās reformas, tiks sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā Latvijas valdība finanšu ministram Jānim Reiram (V) dos mandātu piedalīties eirozonas finanšu ministru lemšanā par to, vai sākt sarunas ar Grieķiju par atbalsta programmu.

Aizdevums Grieķijai paredzēts uz trīs gadiem, un tā apjoms varētu veidot līdz 86 miljardiem eiro. Ja tiks apstiprināta trešā palīdzības programma Grieķijai, Latvijai varētu būt šajā programmā jāgarantē līdz 240 miljoniem eiro, iepriekš lēsa Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Jāatgādina, ka gan viedokļi par to, vai Latvijai būtu jāsniedz garantijas Grieķijas aizdevumam, dalās. Latvijas pensionāru federācija jau norādījusi, ka kategoriski iebilst pret atbalsta sniegšanu Grieķijai, kurā pensionāriem ir daudzkārt labāka dzīve nekā Latvijā.

Savukārt kopumā politiķi apzinās atbildību, ko Latvijas valsts uzņēmusies, pievienojoties Eiropas monetārajai savienībai, norādot, ka šī ir cena, ko mums var nākties samaksāt.

Tikmēr Ventspils mērs Aivars Lembergs šonedēļ preses konferencē atgādināja, ka jau tad, kad Latvijas valdība lēma par iestāšanos eirozonā, viņš brīdinājis, ka mūsu valsts iedzīvotājiem var nākties dārgi samaksāt par Grieķijas "dzīrēm".