Straujuma: Izvēles bēgļu jautājumā faktiski nebija

"Izvēle bija brīvprātīga, bet izvēles faktiski nebija," teica Straujuma, piebilstot, ka Latvija nevarēja pieņemt lēmumu, ka bēgļu skaits būs nulle. Viņa norādīja, ka, iespējams, rudenī bēgļi Latviju vēl nesasniegs, jo ir vajadzīgs mehānisms kā cilvēkus pārvietot un jāatrisina citi jautājumi.

Valdības vadītāja uzsvēra, ka tiks uzņemti tikai tie cilvēki, kas bēg no kara vai politiskām vajāšanām, nevis ekonomiskie migranti.

Kā ziņots, valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, vienojoties, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Valdībā nebija balsojuma par šo jautājumu, tikai kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), kuras pārstāvētā nacionālā apvienība iebilst pret bēgļu uzņemšanu, pauda īpašu nostāju, žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Taujāta par atšķirīgiem viedokļiem starp valdības partneriem, Straujuma pauda: šis nav pirmais gadījums, kad kādai no koalīcijas partijām ir īpašais viedoklis. Koalīcija turpina strādāt, un tas ir normāls process, ka partijas nav vienmēr vienotas, rezumēja politiķe.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

LETA