Reizniece-Ozola: Nav pareizi runāt par budžetu mazināšanu

Viņa uzsvēra, ka nav jādomā par izdevumu samazināšanu, bet ieņēmumu bāzes celšanu. "Piemēram, ēnu ekonomika kaimiņvalstīs ir daudz zemāka nekā Latvijā, tāpēc mums vairāk jādomā par to, kā cīnīties ar šo jautājumu," piebilda ministre.

Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, lielu daļu ēnu ekonomikas veido uzņēmēju vēlme slēpt peļņu, kas ministres ieskatā nozīmē, ka ir jāapsver iespēja pāriet uz 0% reinvestētās peļņas modeli, kāds ir Igaunijā. Tāpat nopietna analīze jāveic par to, kas liek slēpt legālos ieņēmumus.

"Tāpēc viens no Ekonomikas ministrijas (EM) kompetencē esošiem ēnu ekonomikas apkarošanas svarīgiem pasākumiem ir ātro kredītu apkarošana. Saistībā ar ātro kredītu aizņēmumiem daudziem iedzīvotājiem ir apķīlāti konti, līdz ar to ir daudz darbspējīga vecuma cilvēku ar finanšu grūtībām. Ja cilvēks ir parādu jūgā, viņš nav ieinteresēts saņemt oficiālu algu, jo zina, ka kreditori to atņems," norādīja ekonomikas ministre.

Tāpat EM pievērsīsies ēnu ekonomikas apkarošanai būvniecības nozarē. "EM līdz gada beigām plāno izstrādāt modeli, kas paredz, ka samaksāto nodokļu apjoms ir viens no galvenajiem kritērijiem, lai uzņēmums uzvarētu valsts un pašvaldību iepirkumos," teica ministre.

Reiznieces-Ozolas ieskatā katram ministram būtu jāuzdod uzdevums pa sektoriem izpētīt, kas konkrētā nozarē veicina ēnu ekonomiku, un jārod risinājums, kā to apkarot.

Jau ziņots, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā nemazinās un pašlaik ir gandrīz divreiz augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, secināts jaunākajā "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.

Latvijas ēnu ekonomikas lielums 2014.gadā bija 23,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un salīdzinājumā ar 2013.gadu ēnu ekonomikas līmenis ir samazinājies tikai par 0,3% no IKP.

Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomika pērn mazinājusies straujāk. Pagājušajā gadā kaimiņvalstu ēnu ekonomika samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8% salīdzinājumā ar 2013.gadu. Lietuvā un Igaunijā 2014.gadā ēnu ekonomika veidoja attiecīgi 12,5% un 13,2% no IKP.

Salīdzinājumam - 2013.gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 23,8%, Lietuvā - 15,3%, Igaunijā - 15,7% no IKP. 2012.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 21,1%, Lietuvā - 18,2%, Igaunijā – 19,2%.

Jāpiebilst, ka kontekstā ar nākamā gada valsts budžeta konsolidāciju, kā arī pensionāru un Labklājības ministrijas prasību indeksēt pensijas, premjerministre Laimdota Straujuma izteikusi repliku, ka visām ministrijām līdz ar to nāksies domāt par savu nozaru budžetu mazināšanu.