Ņemot vērā iespējamo bēgļu saslimstības risku ar dažādām slimībām, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) jautājumā par bēgļu uzņemšanu aicina iekļaut arī veselības dimensiju.

Ministrs šodienas Saeimas Ārlietu komisijas sēdes pirmajā daļā, kas bija veltīta jautājumam par Latvijas nostāju imigrācijas politikas jautājumos saistībā ar Eiropas Savienībā (ES) aktuālo bēgļu krīzi Vidusjūras reģionā, klātesošajiem norādīja, ka ir absolūti skaidrs, ka jebkurai masveida cilvēku kustībai ir arī veselības dimensija.

Ņemot vērā jautājuma nopietnību, ministrs, lūdzot Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu (V) "sakoncentrēties", skaidroja, ka laivās, ar kurām bēgļi no Āfrikas dodas uz Eiropu, var atrasties cilvēki, kuri ir slimi ar vairākām nopietnām slimībām, par piemēru minot Ebolas vīrusu un tuberkulozi.

Tāpat Belēvičs sacīja, ka, lai arī Latvijai ir savas kapacitātes, valstij var draudēt bēgļu plūsma, kurā daudziem var būt arī tuberkuloze. "Mums ir svarīgi par šiem jautājumiem domāt savlaicīgi," veltot zināmu kritiku arī Ārlietu ministrijai, uzsvēra Belēvičs.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisijas (EK) iecere ieviest obligātas patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas visām 28 ES dalībvalstīm var tikt nogremdēta, jo to kategoriski neatbalsta Lielbritānija, Īrija un Dānija, otrdien atzina avoti Briselē.

Paredzēts, ka EK ar priekšlikumiem jaunās imigrācijas politikas veidošanai iepazīstinās trešdien. Tās mērķis ir, no vienas puses, risināt problēmas, kuras rada arvien pieaugošais bēgļu skaits, kas no trešās pasaules valstīm ierodas Eiropā, bet, no otras puses, apturēt šo bēgļu plūsmu jau tās izcelsmes reģionos - Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Iecerēts, ka galīgo imigrācijas politikas stratēģijas variantu ES dalībvalstu līderi apspriedīs samitā, kas notiks 25. un 26.jūnijā. Taču daudzās dalībvalstīs imigrācija ir tik delikāts jautājums, ka panākt vienošanos būs neiespējami, īpaši jautājumos par patvēruma meklētāju uzņemšanu.

EK pārstāve Nataša Bertaude otrdien norādīja, ka saskaņā ar ES līgumiem Lielbritānijai un Īrijai ir izņēmuma tiesības zināmās politikas jomās, šajā gadījumā tām ir tiesības lemt piedalīties vai nepiedalīties obligāto kvotu shēmā. Arī Dānijai ir izņēmuma tiesības, un Kopenhāgena "vispār nepiedalās" šī jautājuma risināšanā, piebilda Bertaude. Trim dalībvalstīm piešķirtās izņēmuma tiesības mazina iespējas obligātās kvotas uzspiest arī 25 pārējām dalībvalstīm, sarunā ar aģentūru AFP atzina avoti ES.

Pret obligāto kvotu ieviešanu izteikusies arī Latvija un Igaunija.

 

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: