Šoruden Tārgales pagastā atjaunos gājēju un velobraucēju tiltu pāri Irbes upei, tādējādi starptautiskajā garās distances pārgājienu maršrutā "Jūrtaka" iekļautais objekts būs pieejams visiem, kas iecienījuši atpūtu brīvā dabā.

To varēs izmantot arī starptautiskā velo maršruta "EuroVelo 13" un "EuroVelo 10" veicēji.

Trošu tilts ir vienīgā šāda veida celtne Ziemeļkurzemē, un ir svarīgs infrastruktūras objekts pie bijušās Lielirbes dzelzceļa stacijas. Tas neatrodas nekurienes vidū, bet ir domāts tūrisma attīstībai, turklāt, atjaunojot tiltu, arī Miķeltorņa kempingos un atpūtas vietās dzīvojošajiem viesiem būs nodrošinātas daudzveidīgākas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Realizējot projektu, gājējiem un velosipēdistiem būs ērtāka un drošāka pārvietošanās pa kādreizējā mazbānīša stigu ciemu joslā starp jūru un asfaltēto šoseju, sasaistot prioritāri attīstāmo vietu Miķeļtorni ar plašākām lokālā aktīvā tūrisma maršrutu iespējām.

Veicot izpēti, tika secināts, ka tilts ir sliktā tehniskā stāvoklī un tā ekspluatēšana apdraud cilvēku dzīvību, tādēļ Ventspils novada pašvaldība pieņēma lēmumu to atjaunot. Tas iespējams, piedaloties piekrastes attīstības programmā. Kā skaidro Ventspils novada domes priekšsēdētaja vietnieks Māris Dadzis, vēl pirms 2009. gada uzsākts mērķtiecīgs un plānveidīgs darbs, lai varētu izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, paredzētus mērķim "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistīto pakalpojumus".

Lasi vēl

Komentāri (5)

  • 0
    Ventspils muzejs Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    Ventspils muzejs informē, ka gājēju un velosipēdistu tilta atjaunošana pār Irbes upi notiek Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta Nr. Nr. 5.5.1.0/17/I/003 „Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība” ietvaros. Projektu realizē Ventspils muzejs sadarbībā ar Ventspils novada pašvaldību, Dundagas novada pašvaldību un Jūrkalnes Romas katoļu draudzi.

  • 0
    mernigors Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    Portālā sākotnējā informācija ir reāli nepilnīga. Apzināti vai neapzināti, bet kritiskā līmenī. Tāpat kā labi sen atpakaļ par apkures dotāciju nevienlīdzību novadā. Nesmuki....

  • -1
    ^^—^^ Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    Paldies muzejam par atbildi, bet nevajadzētu taisnoties novada vietā. Cerams, novads arī pamanīs, savukārt “mernigors” varētu precizēt, ko vēl gribētu zināt un ko varētu uzrakstīt labāk ;)

  • 0
    ventspilnieks 36,7 Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    Katrs fonds izdēj savu oliņu, valstiskā līmenī saraustīts bardaks. Kurš dzīvo "Apkārt Baltijas jūrai" šosejas malā, zin, cik liela tūristu plūsma ripo pa šo ceļu. Un būtu 5x vairāk. Ko dod laipa pār Irbi, ja jaunie šosejas posmi ar šauro asfaltu un dziļajiem grāvjiem velobraucējiem ir bīstami. Dzelzceļa uzbērmums Liepāja-Ventspils aizaudzis ar mežu, kas būtu ļoti saistošs kā veloceliņš. 200 asfalta līdz Būšnieku krustojumam ir izsmiekls, velociņš apkārt ezeram ir populārs, gar šoseju ar kādu galapunktu, vismaz līdz Liepenei, būtu divtik.
    Nepārmetu nevienam, tik kautkā strādājam, kamēr esmu ievēlēts. Vīzija paaudzi, divas uz priekšu nav nevienam. Piemēram, Ventspils-Kolka šoseju krievu laikā izplānoja godam, jo bija liela vajadzība. Šodien Pāvilosta-Jūrkalne serpentīnu izplānot nevaram, kaut arī īpašnieki piedāvāja zemi valstij normālai šosejai. Pat Kaļiņingrada saprata, ka jālaiž cauri tūristi, jo sliktāk no tā nepaliks.

  • -2
    Kurzemnieks Pirms 4 nedēļām, 1 dienas

    Par šo nebiju padomājis kā riteņnebraucējs.)
    Tās jaunās stāvkrastu grāvju šosejas, kur grāvja dziļums dominē pār šaubīgo ceļa segumu, taču ir reāli bīstamas velosipēdistiem.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: