Katru gadu septembra otrajā nedēļas nogalē valstī norisinās Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Šogad tie notika sešdesmit vietās Latvijā, arī Ventspils novada Tārgales pagastā.

Pasākuma laikā Nabeļkalna apkārtne tika pieskandināta ar līvu dziesmām. Klātesošos informēja par kalna kultūrvēsturisko vērtību un ļaužu nostāstiem par to. Tika veikta informācijas stenda uzstādīšana.

Nabeļkalns jeb robežkalns ir valsts aizsargājams arheoloģiskais piemineklis, aizsardzības Nr. 2552.
Teikām un leģendām apvītais senais kalns starp diviem novadiem ar Vecnābeles upi, sauktu arī par Lūžupi vai Nabeļupi, iezīmē vēsturisko robežu starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, vēlāk, no 1680. gada, – starp barona Bēra Popes muižu un Ventspils kroņa muižu. Vēsturnieku uzmanību šis objekts piesaistījis jau 19. gadsimtā. 1869. gadā to atzīmējis Augusts Bīlenšteins.

Nabeļkalns atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, bijušās šaursliežu dzelzceļa līnijas posma Lūžņa–Miķeļtornis labajā pusē, Latvijas Valsts mežu pārvaldītajā īpašumā "Olmaņu mežs". Kalns novietots ap 0,3 km attālumā uz DR no "Vētru" mājām un ap 120 m attālumā uz D no bijušās dzelzceļa līnijas trases. Tas ir savrupi stāvošs kalns ar ļoti stāvām, aptuveni 10 m augstām malām, kalna virsotne senatnē izrakņāta. DA, D un DR pusē gar kalnu tek Vecnābeles upe. Pēc pierakstītajām arhīva ziņām, 20. gs. kalnā vairākkārt izdarīti rakumi, viena bedre izrakta arī kalna virsotnē. Tagad kalns ir nepārskatāms, aizaudzis, tajā sakrituši nolauzti koki, tādi redzami arī kalna pakājē.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: