Lielā sniega kārta ziemā tagad sagādājusi raizes un papildus darbu lauksaimniekiem. Izpuvusi liela daļa ziemāju, mūsu pusē visvairāk – ziemas mieži. 

Novada lauku attīstības speciāliste Ruta Pastare novērojusi, ka zemniekiem gan mūsu novadā, gan kaimiņos izpuvušo ziemāju dēļ garastāvoklis ir diezgan slikts. Biezā sniega kārta iznīcinājusi 20-40%, bet atsevišķās saimniecībās pat 80 % no sējumiem. Lielākoties iznīkuši ziemas mieži, un rudzi, bet labi pārziemojuši kvieši.

Z/s Rožnieki saimniecībā iznīkuši aptuveni 20 % ziemāju. No aptuveni 500 ha lauku šopavasar jāpārsēj 80 ha. Ziemas rapsis, rudzi un kvieši pārziemojuši labi, taču daļu ticikāles lauku nāksies pārsēt, stāsta z/s Rožnieki saimnieks Aivars Kalniņs.

Pēc viņa novērojumiem, nozīme ir graudaugu šķirnei un lauka novietojumam. Tāpat biežāk iznīkst tie sējumi, kuros rudenī izmantotas minimālās apstrādes tehnoloģijas, ko mūsu zemnieki pārņēmuši no ārzemniekiem. Arī Kalniņš pats tricikāles laukos rudenī izmantojis šo apstrādes tehnoloģiju. Viņaprāt, ja lauki pirms sējas ir labi uzarti, ziemāji pārziemo labāk.

Tam gan nepiekrīt z/s Akmeņkalni saimnieks Kārlis Akums. Viņš stāsta, ka zemes sagatavošanai ir maza nozīme, jo visu nosaka klimatiskie apstākļi. Aizgājušajā ziemā bija ievērojama sniega kārta, taču zeme nebija sasalusi, tādējādi sējumi sutēja un pelēja. Akumam iznīkuši aptuveni 80 no 150 ha ziemāju, visvairāk – rudzi. Taču «tā nav nekāda traģēdija,» nosaka Akums.

«Zemniekam ar to jārēķinās». Izsutušie Akmeņkalnu lauki tiks izmantoti ganāmpulka vajadzībām – apsēti ar āboliņu.

Bargā ziema papostījusi arī Ziru puses graudkopja Aldra Pāvelsona saimniecību. Pēc zemkopja aplēsēm izpuvuši vismaz 70% ziemāju. No 33 ha rudzu palikuši vien tikai aptuveni 5 ha, savukārt mieži izsaluši 5-6 no 20ha. Tā kā zemi tukšu atstāt nevar, z/s Palāsītes saimnieks ziemas izpostītos laukus jau apsējis ar vasaras miežiem.

Neraža ziemāju sējumos likusi zemniekam apsvērt domu par jauna biznesa attīstību savā saimniecībā. Paralēli graudkopībai viņš plāno nodarboties ar gliemežu audzēšanu.

To, ka izsalušās platības zemnieki cenšas apsēt ar vasarājiem, izmanto sēklu tirgotāji. Rožkalnu saimnieks stāsta, ka visā Latvijā sēklas trūkst, tāpēc tie, kam tā ir, paaugstina cenas. Salīdzinot ar martu, cenas ievērojami cēlušās. Vinnētāji ir tie zemnieki, kuri sēklas iegādājušies savlaicīgi.

Kā novērojusi lauku attīstības konsultante Pastare, liela daļa mūsu puses zemnieku šonedēļ būs apsējuši savus laukus, bet daži zemnieki mitrākos laukos sējas darbus vēl turpinās arī turpmākās nedēļas.               

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: