Galvenokārt pabaro dzērājus

Zupas virtuve Ugālē darbojas, kopš 1. novembra. Tā pastāv, pateicoties Ventspils kristiešu organizācijai un vietējiem ziedotājiem, kas piegādā virtuvei produktus. Zupas vārīšanā un izdalīšanā iesaistījušās sieviešu biedrības Ugāles ābeles dāmas un Žanna no kristiešu biedrības, katru dienu te strādā arī 100-latnieku programmā iesaistītais Dmitrijs, pēc profesijas pavārs. Zupas dalīšana notiek biedrības Ugāles ābeles telpās katru darba dienu no plkst. 13 līdz 14.

Kad pirmdien tur ierodamies kādu minūti pēc plkst. 13, uzzinām, ka esam par vēlu. Izrādās, zupas ēdāji katru dienu stāv rindā jau no plkst. 12, saimnieces todien virumu izvārījušas ātrāk un pirms noteiktā laika arī izdalījušas. Tā diemžēl ar nevienu zupas virtuves klientu parunāties neizdodas.

Brīvprātīgajās darbinieces pastāsta, ka bez īpašas reklāmas zupas virtuve Ugālē jau pazīstama daudziem trūcīgajiem ugālniekiem. Pirmajā dienā atnākuši 11 cilvēki, nākamajā dienā bijuši jau 30, nu jau ik dienas zupas strēbēju skaits sniedzas pāri 40. Rekords bijis 49 porcijas dienā, un virtuves plīts un katla izmērs vairāk pabarot arī neļauj.

Jāpiemin, ka zupu klienti nebauda turpat uz vietas, to saimnieces ielej līdzpaņemtajos trauciņos. Saimnieces katru dienu gatavo ko citu – ēdāji baudījuši, piemēram, kāpostu, zirņu, pupiņu un grūbu zupu ar konservētiem gurķīšiem. Vienā porcijā ir 0,7 -0,8 l siltā viruma, klāt tiek dota arī maizīte. Katru klientu, kam zupa izsniegta, darbinieces ieraksta īpašā burtnīciņā.

Lielākā daļa klientu ir vīrieši spēka gados. Virējas neslēpj, ka daudzi šurp nāk krietnā vīra dūšā. Bijis, ka liekot zupas trauciņu klienta maisiņā, tur jau priekšā lielā alus pudele, taču maizītei gan naudas nav pieticis.

Bijusī kultūras darbiniece Iveta Pete, kas virtuvē strādā divas reizes nedēļā un daudz ziedojusi virtuvei no savā zemnieku saimniecībā izaudzētā, godīgi saka: «Ja būtu mana teikšana, es iedotu labi, ja kādiem pieciem no visas rindas, pārējiem es liktu pastrādāt. Te pamatā tiek baroti dzērāji.

Savukārt vientuļie pensionāri, kam tiešām šāda palīdzība noderētu, šurp nenāk, viņi saka: «Man ir kauns!»» Iveta domā, ka vajadzētu pagastā cilvēku, kas aizved zupu tiem, kuri paši nevar atnākt. Pagājušajā nedēļā pēc siltas zupas pirmoreiz iegriezušās divas ģimenes ar bērniem.

Bet šādu ģimeņu, kam noderētu palīdzība, būtu daudz vairāk, un ne tikai Ugālē vien. Gunita Ansone, novada domes priekšsēdētāja vietniece, pieļauj, ka nākotnē zupas virtuvi varētu organizēt arī vēl kādā novada pagastā. Ansone informē, ka Sociālais dienests izsūtījis uzaicinājumu uzņēmējiem ar lūgumu palīdzēt zupas virtuves nodrošināšanai nākamajā gadā. Arī pašvaldība apsver iespēju savā budžetā rezervēt līdzekļus zupas virtuves līdzfinansējumam.

Zupas virtuves brīvprātīgajā darbā iesaistījušās sieviešu biedrības Ugāles ābeles dāmas. Iveta Pete te strādā katru pirmdienu un otrdienu.