Vairāki zemnieki lietavu dēļ nedēļām netiek uz lauka, lai novāktu graudus. Daļa ražas tā arī paliks nenokulta.

Dāsnie nokrišņi lauksaimniekiem sagādājuši daudz raižu. Pirmkārt, zaudēta daļu graudu, otrkārt, laikus nenovāktās vārpas sāk dīgt, un graudus vairs nevar izmantot pārtikā – tie der lopbarībai, saka Ventspils novada lauku attīstības speciāliste Iluta Hemke-Lapsiņa.

Ar aci skatoties tālumā, dīgšanu neredz, bet tā varētu būt, piekrīt zemnieks Vilnis Heibergs: «Manā saimniecībā graudu novākšana aizkavējusies vismaz par divām nedēļām. Par laimi, lauki, kurus apstrādāju, neatrodas vienuviet, tāpēc ir cerība, ka daļu ražas izdosies glābt, bet jau tagad skaidrs, ka daži lauki tā arī paliks nenovākti.» Lietavu dēļ, pēc piltenieka Heiberga aplēsēm, būs zaudēta vismaz trešdaļa ražas. Tagad viņš steidz žāvēt jau nokultos graudus un apsver iespēju šoruden iesēt vairāk ziemāju nekā pērn. Šādi nolēmis rīkoties arī Vārves pagasta zemnieks Kaspars Pūpoliņš Šobrīd viņam ir īpaši saspringts darba laiks, jo vienlaikus ar vasarāju kulšanu jāsāk arī ziemāju sēja.

«Par slapjumu īpaši nesūdzos, uz lauka tieku. Tiesa, dabas apstākļu dēļ graudu novākšana iekavēsies– visticamāk, par divām nedēļām,» prognozē Pūpoliņš. Viņš ar šāgada graudu ražu ir apmierināts. Tiesa, daļu ziemāju izdevīgāk bijis ieart zemē, bet vasarāji, konkrēti kvieši, šosezon padevušies labi.

Daļu ražas Pūpoliņš jau pārdevis, daļu žāvē savā kaltē. Pārdot izaudzēto nav grūti, cenas šosezon ir augstākas nekā pērn. «Jā, cena ir augstāka, bet šis gads ir ļoti smags. Ar lauksaimniecību nodarbojos jau 18 gadus, un šosezon raža ir vissliktākā,» secina z/s Stepnieki II īpašnieks Aigo Gūtmanis.

Plānāk šoreiz klājās vasarājiem, kam pēc lielā karstuma un sausuma vajadzēja lietu, bet augustā bija otra galējība – pēc Gūtmaņa aprēķina, lija 17 dienas, kad nevarēja izbraukt uz lauka. Daudzus sējumus, piemēram, vasaras rapsi un auzas, krietni paputināja arī 26. augusta vējš, kas brāzās ar ātrumu 27 metri sekundē.

«Dažkārt zemniekiem pārmet, ka viņi neapdrošina sējumus, bet – kamēr netiks mainīta sistēma, tas nebūs izdevīgi. Apdrošināšanas prēmija par vienu hektāru vidēji ir septiņi astoņi lati, bet, ja notiek nelaime, par hektāru izmaksā 50 latu, kas, aprēķinot zaudējumus, ir 10% no kopējās summas,» norāda Gūtmanis. Sliktā ražība, atzīst uzņēmējs, protams, ietekmēs arī pārtikas cenas, kas varētu paaugstināties par 15–25%.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe min līdzīgus skaitļus, viņasprāt, sadārdzinājums sasniegs 10%–30%. Jāatceras, ka graudu cenu nenosaka Latvijas tirgus, bet situācija starptautiskajā biržā, kur graudu cenas šobrīd samazinās, norāda Gulbe.    

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: