Saskaņā ar kristīgās baznīcas kalendāru šīs nedēļas nogalē – 31. martā un 1. aprīlī – tiks svinētas Lieldienas. Sagaidot nedēļas nogali, Ventspilī paredzētas dažādas svētku norises.

Pirmajās Lieldienās, 31. martā, ikviens aicināts doties uz Piejūras brīvdabas muzeju, kur notiks tradicionālais Lieldienu pasākums – Mosties! Kusties! Izbaudi!. Piejūras brīvdabas muzejs būs atvērts no plkst. 11, savukārt koncertprogrammas sākums paredzēts plkst. 12. Pasākumā uzstāsies jauktais koris Cantabile, dziesmu ansamblis Ventiņ, duets Tutti Frutti un grupa Tērvete. Līdztekus tam muzeja teritorijā norisināsies amatnieku un mājražotāju tirgus. Būs tādas Lieldienu izdarības kā putnu modināšana, olu krāsošana lielajā katlā, kā arī dažādas atrakcijas, zīmējumu izstādes, izjādes ar zirgiem. Interesenti varēs arī doties izbraucienā ar Mazbānīti.

Zinātnes centrs VIZIUM svētku brīvdienās – no 29. marta līdz 1. aprīlim – piedāvā bezmaksas aktivitātes bērniem Krāsainas Lieldienas. Piektdien plkst. 15 un 17 būs nodarbība 4–10 gadus veciem bēriem Krāsaino smilšu spēles. Bērniem būs iespēja izveidot unikālas krāsaino smilšu glezniņas. 30. martā plkst. 15 un 17 norisināsies darbnīca Zili brīnumi Lieldienās. Liekot lietā sauso ledu un šķidro slāpekli, taps mākoņi – gan ziepju burbuļos, gan telpā. Tāpat notiks saldējuma gatavošana un mazo zefīriņu fritēšana. 31. martā plkst. 15 un 17 notiks darbnīca Radošās Lieldienas, kuras laikā bērni krāsos olas, veidos atslēgu piekariņu, kā arī darinās īpašus Lieldienu vēja zvanus. Savukārt 1. aprīlī plkst. 15 un 17 bērnus pulcēs Krāsainā Lieldienu laboratorija – VIZIUM laboratorijā būs iespēja veikt eksperimentus un izpētīt dažādu krāsu un vielu fenomenus.

Tirgū pavasara svētki tiks iešūpināti jau piektdien, kur visu nepieciešamo svētku galdam varēs iegadāties Lieldienu tirgū.

Sestdien plkst. 18 Kultūras centrā skanēs Ventspils vīru kora koncerts Mūzika mūžīgā, plaukstošā. Kā viesi koncertā piedalīsies Durbes sieviešu koris Durbe, Stendes tautas nama vīru vokālais ansamblis Stende un dziesmu ansamblis Ventiņ. Svētdien Bērnu pilsētiņā un bērnu parkā Fantāzija pasākumu ģimenēm ar bērniem Raibās Lieldienas papildinās ikgadējā putnu būrīšu izgatavošanas talka (plašāka informācija par gaidāmo talku publicēta Ventas Balss 19. marta numurā). Savukārt teātra namā Jūras vārti plkst. 16 viesosies Artis Šimpermanis un Māris Blāze ar koncertprogrammu Reiz Kurzemes krastā un solo albumu prezentāciju.

Tieši nedēļu pirms Lieldienām – Pūpolsvētdienā – tikāmies ar dejotājiem no Kultūras centra deju ansambļa Liedags jauniešu deju kolektīva un tā vadītāju Ingu Liepiņu. Sajūtoties Lieldienu noskaņās, vaicājām jauniešiem, kādas šo svētku tradīcijas tiek īstenotas viņu ģimenēs. Kā pirmo un vienu no galvenajām Lieldienu izdarībām daudzi minēja olu krāsošanu, liekot lietā visu, kas šajā laikā pieejams dabā un mājās – lapiņas un zālītes, sīpolu mizas, sarkano kāpostu un vēl daudz ko citu. «Pa vecmodīgo,» smej viens no dejotājiem. Kad Lieldienu olas nokrāsotas, seko olu kaujas un olu ripināšana. Taču mazāko māsu un brāļu priekam olas pirms tam mēdz tikt arī paslēptas. Lieldienās dejotāju mājās netiek aizmirsta arī viena no Pūpolsvētdienas tradīcijām – pēršana ar pūpoliem, vēlot viens otram veselību. Vairums Lieldienās dodas arī šūpoties, lai vasarā odi nekož. Vai tā patiesi ir, jaunieši gan nav vienisprātis. Savukārt vaicāti, ar ko viņiem saistās Lieldienas, izskanēja visdažādākās atbildes – ar Lielo dienu, ar krāsām un krāsainību, ar kārtīgu izēšanos, ar šokolādi un arī Lieldienu zaķa medībām.

Dejotājiem nedēļas nogalēs un īpaši svētkos bieži ir gana saspringts uzstāšanās grafiks – ir gan dažādi konkursi, gan koncerti, taču šajās Lieldienu brīvdienās viņiem būs iespēja būt kopā ar savām ģimenēm un mīļajiem. Savukārt nākamajā sestdienā dejotāji posīsies uz sadanci Slampē.

Lielā gavēņa izskaņu – no Pūpolsvētdienas līdz Pirmajām Lieldienām – kristīgajā tradīcijā dēvē par Kluso nedēļu. Šī laika liturģiskajā kalendārā izceltas dienas, kas piemin pēdējos Jēzus Kristus dzīves notikumus, tostarp pēdējās vakariņas – Svētā vakarēdiena iedibināšanu, kas ir Zaļā ceturtdiena, krustā sišanas pasiju – Lielā piektdiena, augšāmcelšanos – Lieldienas.

Lasi vēl

Komentāri (2)

  • -1
    Krišs Daugulis Pirms 3 nedēļām, 3 dienām

    Latviešu unikālā Lieldienu tradīcija – šūpošanās.
    Latvieši var būt lepni par to, ka cauri gadu tūkstošiem saglabājuši senu āriešu pirmtautas (indoeiropiešu) tradīciju – šūpošanos Lieldienās. Mēs esam teju vienīgie eiropieši, kuri vēl piekopj šo seno pavasara saulgriežu mistēriju. Šūpošanās tradīcijas aizsākums jāmeklē sirmā senatnē - daudzus gadsimtus pirms mūsu ēras.
    Lieldienu šūpoles nav tikai jautra izklaide, tām ir arī sava maģiska nozīme. Un galvenais – tās nav vienkāršas, parastas šūpoles. Tās kar tikai reizi gadā un pēc svētkiem tās ir jānojauc un jāsadedzina. Pretējā gadījumā tu atstāsi vietu, kur šūpoties raganām...

  • -1
    Covid 19-24.ventspils.lv Pirms 3 nedēļām, 2 dienām

    Nedomāju gan ,ka Piejūras brīvdabas muzejā kāds ik gadus taisītu jaunas šūpotnes un vecās dedzinātu.Tur noteikti cauru gadu šūpojas pilsētas domes darbinieces un lemberga jaunā sieva...

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: