Iznākusi grāmata ar lībiešu dzīvā mantojuma glabātāju stāstiem

Izdevums ir kopdarbs, kuru veidojušas grāmatu māksliniece Zane Ernštreite un fotogrāfe Agnese Zeltiņa.

Lībiešu kultūrtelpa (Līvõd īlma) ir lībiešu dzīvā mantojuma kopums, kas ietver lībiešu valodu, tradīcijas, saimniekošanas ieražas, kā arī moderno kultūru. Kā viena no Latvijas vērtībām tā iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Sarakstā minētās vērtības aktīvas un dzīvotspējīgas uztur virkne cilvēku, kuri saistīti ar šo kultūrtelpu. Viņi arī ir šīs grāmatas varoņi, skaidro Vīgerte.

Grāmatā lasāmas divdesmit Ernštreites veidotās sarunas ar Edromu Veldi, Ausmu Ernestovsku, Ēriku Kāpbergu vecāko, Jēkabu Raipuli, Dagmāru Ziemeli, Ilmāru Geigi, Māru Zirnīti, Ingrīdu Šneideri, Mārīti Zandbergu, Baibu Šuvcāni, māsām Maiju Norenbergu un Ainu Emuli, Helmī Stalti, Ievu Ernštreiti, Zoju Sīli, Baibu Dambergu, Rasmu Noriņu, Ģirtu Gailīti, Māru Vīgerti, Julgī Stalti un Valtu Ernštreitu - cilvēkiem ar lībiešu saknēm un lībisko apziņu, kā arī tiem, kuri aktīvi, ilggadīgi un nepārtraukti ir darbojušies un darbojas lībiešu labā. Katram no viņiem veltīti divi Zeltiņas fotogrāfiju atvērumi.

Sarunas papildina komentāri un paskaidrojumi par norisēm, notikumiem un institūcijām, kas saistītas ar lībiešiem, kā arī apjomīgs personu rādītājs.

Apjomīgā, 336 lappušu biezā izdevuma tapšanu un izdošanu atbalstījuši Valsts kultūrkapitāla fonds, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Ventspils pilsētas dome, Ventspils bibliotēka un LU Lībiešu institūts.

LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023.gadu ir pasludinājis par Lībiešu mantojuma gadu. Tā nolūks ir pievērst uzmanību Latvijas lībiskajām saknēm. Gads noris kā atsevišķu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru apzināšanu un apvienošanu kopīgā ciklā veic LU Lībiešu institūts. Šis izdevums ir daļa no Lībiešu mantojuma gada norisēm.