2020. gads pamazām tuvojas savai izskaņai. Šis gads nācis ar neskaitāmiem  ierobežojumiem, apturējis daudzas ieceres un projektus, nav bijis vienkāršs nevienam. Īpaši grūti ir klājies kultūras jomas cilvēkiem.

Taču šis laiks ir arī ko mācījis: kļūt mobilākiem un spējīgākiem pieņemt apstākļus un pielāgoties tiem, lai nezaudētu cerību, ka situācija reiz mainīsies un koronavīruss vairs nebūs tas, kas noteiks mūsu dzīves ritējumu. Par visu to vairāk sarunā ar SIA Kurzemes filharmonija valdes priekšsēdētāju Sigitu Migoļu.

Cik ilgi jau esat Kurzemes filharmonijas valdes priekšsēdētāja?

– SIA Kurzemes filharmonija pārvaldījumā atrodas divas Ventspils kultūras iestādes – teātra nams Jūras vārti un akustiskā koncertzāle Latvija, kura savu koncertdarbību uzsāka 2019. gada jūlijā. Par SIA Kurzemes filharmonija valdes priekšsēdētāju kļuvu 2016. gada 7. novembrī. Šie četri gadi, nu jau rit piektais, ir bijuši skaisti, ražīgi un lieliem izaicinājumiem bagāti. Lai man ir pietiekami liela pieredze kultūras jomā – 27 gadi, no tiem 14 gadi nostrādāti Ventspilī, man joprojām katru dienu ir jāapgūst kaut kas jauns, jo gandrīz katra diena nes jaunu pieredzi.

Kā jūs pati vērtējat šos četrus gadus, kas aizvadīti šajā amatā?

– Domāju, ka šo gadu laikā veiksmīgi turpināts iesāktais – teātra nama Jūras vārti apmeklētājiem esam piedāvājuši augstvērtīgu profesionālo skatuves mākslu – Latvijas profesionālo teātru izrādes, operas un baleta uzvedumus, dažādu žanru mūzikas koncertus un vizuālās mākslas izstādes. Mums ir liels prieks, ka joprojām lielākais vairums teātra nama Jūras vārti klientu ir Ventspils un Ventspils novada iedzīvotāji. Pārējo daļu veido Kurzemes reģions – Kuldīga, Talsi, Liepāja, retāk Rīga. Koncertzāles Latvija repertuāru esam veidojuši ar pieprasītāko pašmāju mūziķu priekšnesumiem, kā arī ekskluzīviem un pirmreizīgiem ārvalstu mākslinieku koncertiem, iekļaujot plaša spektra akadēmiskās mūzikas, kamermūzikas, populārās mūzikas, kā arī starpžanru projektus. Koncertzāli apmeklē mūzikas un mākslas cienītāji no visas Latvijas, galvenokārt Rīgas, Liepājas, Cēsīm. Vērojama arī ārvalstu viesu – Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju – interese. Tas nozīmē, ka mums ir, ko piedāvāt, lai apmierinātu ikviena klienta vēlmes.

Mēs visi dzīvē sastopamies ar kaut ko jaunu un nezināmu. Kas ir bijis jūsu līdz šim lielākais izaicinājums?

– Tas noteikti bija 2019. gads, kad vislielāko enerģiju un darbu veltījām koncertzāles Latvija atklāšanai. Laiks līdz koncertzāles atklāšanas dienai bija gana saspringts un arī ļoti nervozs. Kas tik netika piedzīvots – asaras, dusmas un strīdi mijās ar prieku un gandarījumu, kad kādu mazo darbiņu veiksmīgi izdevās realizēt. Droši varu teikt, ka mēs, SIA Kurzemes filharmonija komanda, bijām tik ļoti vienoti kā nekad. Mēs atbalstījām, uzmundrinājām cits citu un, mobilizējot visus spēkus, mēs to paveicām kopīgi – 2019. gada 25. jūlijā atklājām koncertzāli Latvija ar brīnišķīgiem 2 koncertiem – Raimonda Tigula, Noras Ikstenas oratoriju Jūras grāmata, Raimonda Paula koncertprogrammu un ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncertu. Atskatoties uz paveikto, varu droši likt roku uz sirds un teikt, ka bijām izdarījuši visu pēc labākās sirdsapziņas. Un man ir gandarījums par savu un komandas darbu!

Pastāstiet vairāk par savu komandu. Kā zināms, viens nav cīnītājs. Izcilas idejas un to īstenošana ir profesionālas komandas kopīgs veikums.

– Manā komandā strādā cilvēki, kuri ir profesionāļi savā jomā un savu darbu prot darīt – sākot ar māksliniecisko vadītāju un producentiem un beidzot ar dežurantiem un apkopējām. Protams, mēs esam tik ļoti dažādi – tik pašpietiekami, tik ambiciozi, tik gudri, ka bez strīdiem neiztikt. Mums vienmēr katram ir ko teikt un katram ir ko pierādīt, jebkurš piedāvātais priekšlikums ir tas labākais! Un tad man kā iestādes vadītājai ir jāspēj vispirms neskriet ar galvu sienā un saglabāt vēsu prātu. Jārod vidusceļš, lai visi daudz maz būtu apmierināti! Es gribu pateikt milzīgu paldies savai komandai par uzdrīkstēšanos būt tik atklātiem, jo nav viegli teikt acīs to, ko domā! Un, lai arī ne vienmēr man tas ir patīkami, lai arī mūsu uzskati ne vienmēr sakrīt, man ir svarīgi zināt, kas viņus neapmierina, par ko viņiem ir prieks, jo, ja tu neizjūti kolektīvu, – ir ļoti grūti strādāt. Kolēģu atklātība liek man paskatīties uz lietām no citas puses, liek mainīties, kļūt taktiskākai, nespert ārā visu uzreiz un karstumā, liek padomāt. Būšu atklāta, man vēl ir daudz ko mācīties šajā jomā! Bet es cenšos… Vienu gan es skaidri zinu, man ir nepieciešama atklāta valoda, runas caur puķītēm nav domātas man. Labāk tieša valoda, Vēlāk nav kauns otram skatīties acīs, jo ir pateikta taisnība.

Darbs aizņem lielāko daļu mūsu dzīves laiku. Ja neizjūt gandarījumu par to, iespējams, kaut kas notiek nepareizi. Kā ir Jums – var ar prieku ejat uz darbu?

– Ikdienā uz darbu eju ar prieku, jo tas ir darbs, kas man ļoti patīk, un domāju, ka protu arī to darīt. Man nav vienādas darba dienas, katra diena ir ar saviem pienākumiem un pārsteigumiem, un tas ir burvīgākais šajā darbā. Lai arī daudziem šķiet, kas tad tur liels – noorganizēt vai noproducēt pasākumu: viens un divi! Bet tā tas nav. Tas prasa rūpīgi izplānotu darbu jau laicīgi – sākot ar idejas dzimšanu, beidzot ar tās realizāciju gan mākslinieciskajā, gan tehniskajā jomā, ievērojot visus termiņus. Un tas nav viena cilvēka darbs, tas ir komandas darbs. Bez vienotas komandas to nevar izdarīt, komandai ir jābūt kā saliedētam mehānismam, kurā katrs zobratiņš ir savā vietā.

Kultūra caurvijusi visu jūsu dzīvi?

– Kad tālajā 1993. gadā beidzu Latvijas Kultūras skolu (tagad Latvijas Kultūras koledža), tā visu savu dzīvi esmu saistījusi ar kultūru. Ne reizi neesmu to nožēlojusi, saprotot, ka strādāt šajā jomā var tikai cilvēki, kuri atdod tai daļu no savas sirds, un es to esmu izdarījusi. Darbs kultūrā paņem faktiski visu manu dzīvi – tas ir gan darbs, gan hobijs. Tur nav ne brīvdienu, ne svētku dienu, līdz ar to vislielāko pateicību par atbalstu un palīdzību es saku savai ģimenei – savai mammai, vīram, vīramātei, visiem saviem četriem bērniem. Milzīgs gandarījums ir, kad tev pasaka paldies par to, ko tu dari, jo tad saproti, ka nav svarīgi, cik bezmiega nakšu un stundu esi pavadījis, galvenais, ka esi radījis cilvēkos prieku, mirdzumu acīs un vēlmi apmeklēt vēl un vēl kādu no kultūras iestādēm. Mēs varam visu, ja mūsu darbs rod atbalsi!

Diemžēl šis gads kultūras jomai bijis liels pārbaudījums…

Ar jaunā koronavīrusa izplatību saistītās ārkārtējās situācijas dēļ uz šo brīdi nevar notikt izklaides un kultūras pasākumi, līdz ar to kultūras dzīve klātienē ir apstājusies. Uz konkrētiem datumiem 2021. gadā esam pārcēluši 9 pasākumus, bet vēl vesela virkne pasākumu tika atcelti, jo nevarējām vienoties par konkrētu izpildes laiku. Jāsaka, ka situācija nav no patīkamākajām. Lai arī jau no pavasara, kad tika izsludināta krīzes situācija, savu darbību neesam apturējuši – cik nu to atļāva noteikumi: organizējām koncertus pagalmos, organizējām koncertus klātienē ar samazinātu cilvēku skaitu, tagad organizējam tiešsaistes koncertus bez publikas. Šī situācija devusi papildu stresu, jo nekad līdz galam nevari būt pārliecināts, vai pēkšņi kaut kas netiek pārkāpts, vai vispār tas būs vajadzīgs. Un te nav runa par radošumu, kas kādam var pazust vai gluži pretēji – atmirdzēt citā gaismā. Tie, kas strādā kultūras lauciņā, vienmēr ir un būs radoši, inovatīvi, jo vienmēr ir atraduši izeju sarežģītos apstākļos, par to esmu pārliecināta. Jautājums ir par to, cik daudz un vai to patiesi novērtē valstiskā līmenī? Bet par spīti visam man ir milzīgs prieks, ka šajā sarežģītajā laikā manai komandai, atzīmējot koncertzāles Latvija viena gada jubileju, izdevās radīt koncertu-performanci Viens (radošās koncepcijas autori bija Krista un Reinis Dzudzilo un diriģents Aigars Meri), kas tika nominēta Kilograms kultūras 2020 kategorijā Pārsteigums. Kilograms kultūras ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM.lv. Tradīcija aizsākta 2012. gadā, kad balvas tika pasniegtas par spilgtākajiem 2011. gada kultūras notikumiem. Šogad no izvirzītājiem pretendentiem rudens balsojumā mēs tikām finālā, kur par galveno balvu kategorijā Pārsteigums cīnīsimies ar 3 pretendentiem. Vai tas nav apsveicami? Ir! Tātad mēs varam un protam, un ar to es lepojos!

Lai arī šobrīd nākotnes vīzijas nevienam nav īsti skaidras, noteikti ir ieceres saistībā ar nākamo gadu?

– 2021. gadā plānots turpināt attīstīt jau iedibinātās iniciatīvas, padarot tās par tradīcijām (piemēram, festivāls Ecstatic Music Ventspils, koncertu cikli Ma un 470i), kā arī plānots īstenot iepriekš iecerētus, bet dažādu apstākļu dēļ nerealizētus projektus. Turpināsim radīt un stiprināt jaunus kultūras produktus un rādīt piemēru citiem, nevis otrādi, kā arī uzņemt pasaules klases māksliniekus un starptautiski nozīmīgas koncertprogrammas, kuras līdz šim Latvijā nav piedzīvotas.

Izvērtējot teātra nama repertuāru, pieņemts lēmums repertuāru papildināt ar laikmetīgās mākslas izrādēm un 2021. gadā aizsākt jaunu ikgadēju tradīciju – teātru festivāla RADArs producēšanu. Savukārt koncertzāles Latvija repertuāru veidosim ar Latvijas labāko mūziķu priekšnesumiem, kā arī ekskluzīvu un pirmreizīgu ārvalstu mākslinieku koncertiem. Muzikālo piedāvājumu īpašu padarīs divu pasaules mērogā unikālu mūzikas instrumentu izmantojums. Koncertzālē Latvija skanēs gan Vācijas ērģeļu būvniecības uzņēmuma Johannes Klais Orgelbau stabuļu ērģeles, gan pasaulē lielākās latviešu izcelsmes klavierbūvnieka Dāvida Kļaviņa klavieres 470i. Koncertzāles paspārnē aktīvi turpinās darboties un koncertēt SIA Kurzemes filharmonija amatiermākslas kolektīvi – jauktais koris Ventspils, Ventspils Kamerorķestris un Ventspils bigbends. Darba ir daudz, atliek tikai uzlocīt piedurknes un turpināt strādāt. Maniem kolēģiem ideju ir daudz, jāspēj tikai realizēt! Paldies viņiem par to! Mēs spējam, varam un protam!!!

Ziemassvētku laiks jau ir tuvu klāt. Ko jūs novēlētu mums visiem šajā laikā? Ar kādām domām sagaidīt Jauno gadu?

– Novēlu visiem siltus, gaišus un mierīgus Ziemassvētkus! Saglabāt veselo saprātu, būt veseliem un stipriem! Lai nākamais Vērša gads visiem visu vērš uz labu! Savai komandai vēlos teikt novēlējumu ar Gundegas Repšes vārdiem: «… itin neviens cilvēks pasaulē nav puteklis. Neviens nav lieks un izraidīts. Katrs ir savā vienīgajā vietā, laikā un misijā. Un katrs ir nenovērtējami svarīgs…» Priecīgus svētkus!

Lasi vēl

Komentāri (6)

  • -2
    Neue.Ordnung 13.12.2020, 09:18:01

    Ko var gribēt-no vienas puses ar atstādināo...

  • 0
    Vecajam Ķocim dēls 13.12.2020, 16:38:08

    aijux2 - atgādini kotu pirmīt teici? Palaidu garam

  • 0
    еs 14.12.2020, 17:18:57

    !?

  • 0
    еs 15.12.2020, 16:57:04

    Docents rakstīja:

    '' Cerams, ka pandēmija kādreiz beigsies vai vismaz pierims, un koncertzālē "Latvija" atkal notiks koncerti. Bet gan repertuāram, gan koncertu reklāmai jābūt orientētai uz normālu, kulturālu klausītāju, nevis uz kaut kādiem dīvainīšiem. Pašlaik [05.11.2020] Ventspilī sabiedriskā transporta pieturās redzamas koncerta afišas, no kurām raugās būtne ar nenormāli uzpampušām, slimām vai kroplām lūpām. Ieraugot kaut ko tik pretīgu, pāriet jebkura vēlēšanās pētīt, kas tas par koncertu. ''

  • -1
    Janis 2020 16.12.2020, 09:46:19

    Kaut kur jau šis viss agrāk ir lasīts "iepriekš nedzirdēts", "unikāls", "rādām piemēru citiem" utt. Tikai kāpēc visā šajā ecstatic unikalitātē ir pustukšas zāles? Kāds ir direktores pašas viedoklis, nevis iestudēti kāda cita rakstīti teksti?

  • -6
    Marta K. 16.12.2020, 13:50:36

    Nedēļas nogalē būs attālinātais kamerorķestra Ziemassvētku koncerts. Mēneša sākumā bija ērģeļmūzikas koncerts! Vai Jūs šīs iespējas izmantojat? Mākslā, arī mūzikā ir dažādi žanri, diemžēl bieži mēs apmeklējamm vien iapazītu žanru un mūziķu koncertus. Bet kā gan iespējams atklāt ko jaunu, sev nezināmu, ja klausamies tikai ierasto?
    Paldies koncertzāles darbiniekiem par mūzikas dažādības nodrošināšanu. Jo tur oat blakus aug jaunā mūziķu paaudze, arī viņiem ir jāredz un jādzird dažāda mūzika.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: