Filologam Uldim Grīnbergam ventiņu teicienu talkā izdevies savākt vairāk nekā tūkstoti teicienu, kas raksturīgi mūsu puses ļaužu runā.

Ventiņu gramatikas un vārdnīcas autors Uldis Grīnbergs aizgājušā gada pēdējos mēnešus veltīja ventiņu teicienu krāšanai un apkopošanai. Augustā viņš izsludināja ventiņu teicienu vākšanas talku, kurai atsaucās vairāki Ventspils un novada iedzīvotāji. Gada pēdējā darbdienā talkas iniciators Herberta Dorbes memoriālajā muzejā pulcēja talkas dalībniekus, lai viņiem pateiktos par paveikto darbu un pastāstītu, kas no iecerētā iznācis.

Grīnbergs veikumu, ko plānots nodēvēt Tūkstoš un viens ventiņos brūvēts teiciens, aizsācis pēc tam, kad iznāca viņa veidotā un Ventspils muzeja izdotā grāmata Bliņķs ventiņmēlē: īs ventiņ gramatik un tāmnik vārdnic. Talkā iesaistījās ap 20 dalībnieku, kas četru mēnešu laikā kopumā iesūtīja vairāk nekā tūkstoti teicienu. Visdūšīgāk talkā strādājis Arvīds Mārtiņš Māliņš, kas iesūtīja 94 teicienus. Inta Meire dalījās ar 76 teicieniem. Par līdzdalību ventiņu teicienu vākšanas talkā filologs pateicās arī Hugo Pēdiņam, Viktorijai Svētiņai, Aijai Kaminskai, Verenai Apsei, Līvijai Višķerei, Ārijai Klēverei, Ainai Andersonei un Dacei Miezei, dāvājot talciniekiem Ilgas Dzintares grāmatu Vien fein padāršen, ko pats uzskata par vislabāko ventiņu izloksnes paraugu. Par līdzdalību un koordinēšanu ventiņu teicienu vākšanas talkā pateicību saņēma Herberta Dorbes memoriālā muzeja vadītāja Inese Aide.

Grīnbergs iesūtītos teicienus centies grupēt pa tēmām – teicieni par cilvēku, par smukumu, par mīlestību, politiku, gudrību, par darbu. Izveidota arī grupa Prātīgas domas. «Šie teicieni būtībā ir mūsu pašu folklora un pieder pie grupas Sakāmvārdi un parunas,» secina Grīnbergs. Ir teicieni, kuri eksistē arī literārajā valodā, un ir tādi, kuri raksturīgi tikai ventiņos. Tāpat ir teicieni, kas pazīstami arī kaimiņu novados – Dundagā, Talsos un citviet Kurzemē. Viena no īpatnībām ir vienā teicienā salikti pretējas nozīmes jēdzieni, piemēram, aplam gudrs, nebriesmīg smuks, cik bīnišķig sāp sierd. Filologam pašam ļoti patīk šāds teiciens: Mans tētiņš kā strazdiņš – katru dienu ķirsī. Bet specbalvu – mākslinieka Spridzāna darinātu koka laivu, kas Grīnbergam savulaik uzdāvināta par labām idejām,– viņš tālāk atdāvināja šī teiciena iesūtītājam: Lai nu Dieviņš stāv man klāt, tik ne pārāk tuvu – lai kāds puisis ar tiek blakam. Specbalva tika Arvīdam Mārtiņam Māliņam.

Ar daļu no iesūtītajiem teicieniem talkas dalībnieki varēja jau iepazīties. Aija Kaminska, tos lasot, smējās kā kutināta. Viņa atzina, ka tie visi ir zināmi, taču vienlaikus «ir kā kulaks uz acs».

Savāktos un apkopotos ventiņu teicienus Grīnbergs plāno nodot Ventspils muzeja rīcībā, jo, tieši pateicoties muzeja direktora vietnieka un vadošā pētnieka Armanda Vijupa pamudinājumam, arī ķēries pie šī darba. Talkas autors cer, ka teicieni varētu tikt izmantoti kādā brošūrā vai muzeja reklāmas materiālā.

Uldis Grīnbergs sveic Arvīdu Mārtiņu Māliņu, kas iesūtīja visvairāk ventiņu teicienu.

Ventiņu stāstnieces Ārija Klēvere un Aija Kaminska, kā arī Līvija Višķere talkas noslēgumā iepriecina klātesošos ar dziesmu un laba vēlējumiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: