Atklāta mūsdienu Latvijas heraldikas izstādi

„Latvijas heraldika ir Eiropas tradīciju turpinātāja, taču tai no 20.gs. 20.gadiem ir iegūta vienota grafiskā stilistika, kuras pamatu veido Riharda Zariņa – mūsu slavenās 5latu Mildas autora darinātie ģerboņi”, saka Ilze Lībiete. Savukārt, Juri Ivanovu var dēvēt par praktiskās heraldikas dižmeistaru (R.Umblija, Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētaja vietniece), jo 1988.gadā tieši viņam tika uzticēta Rīgas pilsētas vēsturiskā ģerboņa grafiskā izstrāde, kas nozīmēja tā atjaunošanu atbilstoši vēsturiskajiem, politiskajiem un mākslinieciskajiem nosacījumiem.

Latvijas heraldikas senākajai daļai- municipālajai heraldikai, līdzīgi kā citviet Eiropā, ir gandrīz 800 gadu sena vēsture. Pirmie ar pilsētu simboliku saistītie attēlojumi parādās zīmogos 13.gs. sākumā, vēlāk attīstoties par ģerboņiem. Jaunu municipālo ģerboņu veidošana īpaši intensīvi norisinājās pēc neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanas, padomju okupācijas periodā ģerboņu pielietojums tika reducēts līdz minimumam. Straujš intereses pieaugums par municipālajiem ģerboņiem sākas Atmodas laikā. 1988.gadā LPSR Augstākās Padomes prezidijs pieņēma lēmumu „Par kultūrvēsturiskās simbolikas lietošanu, kas paredzēja atjaunot Latvijas pilsētu vēsturiskos ģerboņus. Tika izveidota Heraldikas komisija, kas turpina darboties, un par komisijas 20 gadu darba rezultātu varēja uzskatīt 2008.gada izdevumu Latvijas ģerboņi, kas kopā ar papildinājumu 2009.gadā aptvēra 133 pagastu ģerboņus, 77 pilsētu un 13 rajonu ģerboņus (pēc A.Vijupa, Dr.hist.,Valsts Heraldikas komisijas loceklis).