Baibas Briedes personālizstāde Galvenajā bibliotēkā

Izstādē skatāmas gleznas, kas tapušas nesenā pagātnē un atspoguļo dramatiskus pārdzīvojumus talantīgās mākslinieces dzīvē.

Baiba Briede ir māksliniece, kuras darbos atspoguļojas viņas personīgās jūtu pieredzes pārdzīvojumi. Izstādes kontekstā izvēlētais nosaukums “Dēmonu dārzs” vēsta par nopietniem un emocionāliem pārdzīvojumiem sarežģītā personiskās dzīves posmā.

Dēmonu dārzs ir kā izaicinājums apspēlēt un apzināt sevī mītošās emocijas, kas kā uzmācīgi rēgi vijas cauri personīgo jūtu dzīvei. Izstādes tēma vēršas pie ikviena skatītāja, izaicinot apzināt savus iekšējos dēmonus, apspēlēt tos un meditatīvu pārdomu ceļā iegūt iekšēju mieru, tādējādi atbrīvojoties no saviem dēmoniem.

Gleznojumos abstraktā veidolā ir izteiktas mākslinieces dvēseles iekšējie pārdzīvojumi, šādi izsakot to, kas norisinās trauslajā piesātināto emociju pasaulē.

Māksliniece par savu radošo procesu ir teikusi: „Uz audekla es it kā lieku savām sajūtām materializēties, mēģinu tās notvert, saglabāt un atdot tālāk, un tajā pašā laikā nevēlos neko konkretizēt. Es bieži gleznoju sapnī, un nomodā gleznojot – aizsapņojos. Šis process ir neaprakstāmi trausls, noslēpumains un apbrīnojami mainīgs. Es vienlaikus gan meditēju, gan spēlējos, gan cīnos!”

Baiba Briede (dz. 1974) izstādēs sākusi piedalīties kopš 2003. gada. Viņai bijušas 3 personālizstādes un 12 grupu izstādes Latvijā un Itālijā. Mākslinieces galvenā darbības joma ir glezniecība, papildus praktizējot stikla mākslu. B. Briede ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu tēlotājmākslā, un šobrīd turpina studijas Latvijas Mākslas akadēmijas konceptuālās mākslas meistardarnīcā Ivara Heinrihsona un Ievas Iltneres vadībā, lai iegūtu maģistra grādu tēlotājmākslā. Mākslinieciskās prasmes regulāri tiek papildinātas Itālijā, piemēram, 2009. – 2010. gadā viņa ir studējusi Florences „Accademia di Belle Arti”. Autori saista abstrakcionisma ideja, tās piedāvātā neierobežotā formas daudzveidība un metode. Bezpriekšmetiskās mākslas specifika nosaka atkāpšanos no mimēzes. Pateicoties izteikti universālam un nosacītam raksturam, bez uzdevuma sludināt subjektīvu patiesību, šis mākslas veids ļauj katram tajā saskatīt to, ko vēlas redzēt. Rezultātā veidojas situācija, kad caur skatītāja subjektīvo vērtējumu mākslinieks izprot paveiktā būtību. Gleznas spēj radīt noteiktu noskaņu, krāsas ir lielisks instruments, lai rādītu savas sajūtas, un ir kā tilts starp cilvēku un ārpasauli. Savā darbā autore vēlas radīt fantastisku paralēlo pasauli izmantojot radošu piegājienu arī tehniskajā ziņā.