Latviešu valodas kafejnīca – pieaugušajiem un bērniem

Latviešu valodas kafejnīca darbojas uz brīvprātības principiem – pasniedzēji par šo darbu nesaņem atsevišķu atalgojumu, un arī dalībniekus neviens nepiespiež pilnveidot savas latviešu valodas zināšanas. Viņi to dara pēc pašu iniciatīvas un vēlmes. Pārsvarā tie ir vietējie iedzīvotāji un pensionāri, kuriem ģimenes un paziņu lokā trūkst saziņas latviešu valodā. Katrā grupā ir 10–12 dalībnieki. Nodarbības vada pieredzējušas filoloģes – pensionētā pedagoģe Mārīte Kuzmane un Pārventas bibliotēkas vadītāja, brīvprātīgā darba entuziaste Solvita Štekerhofa.

Valoda skan dabā

«Tie nav latviešu valodas kursi, bet gan sarunvalodas nodarbības,» skaidro Solvita Štekerhofa. Viņas vadītajās nodarbībās, kas notiek otrdienās no plkst. 10.30 līdz 11.30, dalībnieki lasa latviešu daiļliteratūru, spēlē galda spēles, risina krustvārdu mīklas, pārrunā aktuālas tēmas un dalās iespaidos par pēdējās dienās piedzīvoto. Solvitas Štekerhofas grupas nodarbības turpinās arī vasarā. Kā stāsta pasniedzēja, grupas kodolu veido pastāvīgie apmeklētāji, kuri Latviešu valodas kafejnīcu apmeklē jau vairāk nekā divus gadus. Daži savulaik gatavojušies latviešu valodas eksāmenam, lai iegūtu darbam vai citām vajadzībām nepieciešamo apliecību, taču arī pēc eksāmena nokārtošanas turpina apmeklēt nodarbības.

«Mums patīk kopā pavadīt laiku,» saka Štekerhofa. Uz jautājumu, ko šīs nodarbības dod viņai pašai, bibliotēkas vadītāja atbild: «Man ir svarīgi satikties un sarunāties ar vietējo kopienu. Daudzi no viņiem kļūst par bibliotēkas lasītājiem un sāk ņemt grāmatas latviešu valodā.» Viņas grupas dalībnieku vidējais vecums ir ap 60 gadiem un vairāk. Lielākā daļa ir pensionāri, taču nodarbības apmeklē arī strādājošie. Uz nodarbībām nāk arī kāda Ukrainas iedzīvotāja, kura kopš kara sākuma savā dzimtenē dzīvo mūsu pilsētā.

Solvita Štekerhofa aicina ikvienu, kurš vēlas pilnveidot saziņu latviešu valodā, pievienoties nodarbībām bibliotēkā. Savukārt no jūlija otrās nedēļas bibliotēkā sāksies vasaras nodarbības bērniem vecumā no 6 līdz 14 gadiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda. Līdz vasaras beigām otrdienās plkst. 13 notiks nodarbības Valoda skan dabā, kurās bērni klausīsies un runās latviešu valodā, lasīs skolas vasaras lasīšanas sarakstā iekļautās grāmatas, spēlēs galda spēles un mācīsies lietot latviešu valodu dabiskajā vidē.

«Vēlos brīvi runāt, rakstīt un domāt latviski»

Kopš 2023. gada jūnija latviešu valodas nodarbības Pārventas bibliotēkā vada latviešu valodas filoloģe Mārīte Kuzmane. «No pirmās grupas līdz šim nodarbības turpina apmeklēt divas dalībnieces – Marija un Svetlana. Viņas ir daudz iemācījušās un spēj brīvi atbildēt uz jautājumiem. Uzskatu, ka viņām vairs nemaz nebūtu nepieciešams nākt uz nodarbībām, taču viņas turpina to darīt, jo viņām tas patīk un acīmredzot ir vajadzīgs,» stāsta pedagoģe. Viņa vienmēr atgādina savām audzēknēm, ka brīnumus gaidīt nevajadzētu – pēc dažām nodarbībām neviens vēl nesāks brīvi runāt latviešu valodā. Valodas apguve notiek pakāpeniski, papildinot vārdu krājumu un arvien vairāk lietojot valodu ikdienā. Kuzmane ne reizi vien pārliecinājusies, ka viņas audzēknes ne tikai cītīgi gatavojas nodarbībām, bet arī izmanto latviešu valodu sadzīvē. Viņa pati novērojusi, kā viena no dalībniecēm veikalā pie kases norēķinājās un sarunājās ar kasieri latviski.

Nodarbības norit sarunu un dzīvas saziņas formā. Pirms vasaras pārtraukuma laikraksts Ventas Balss apmeklēja noslēguma nodarbību. Tās laikā dalībniecēm bija jāsagatavo īss stāstījums par to, ko viņas līdz šim ir apguvušas un vai vēlas turpināt mācības. «Man ir nepieciešams iemācīties brīvi runāt, rakstīt un domāt latviešu valodā,» atzina Tatjana, kura nodarbības apmeklē jau vairākus gadus. Viņas ikdiena paiet krievvalodīgā vidē, un, izņemot nodarbības bibliotēkā, viņai nav citu iespēju pilnveidot latviešu valodas zināšanas. «Man ir znots latvietis, taču arī viņš ar mani runā krieviski. Kad mēģinu ar viņu sarunāties latviski, viņš vienmēr saka vienu un to pašu frāzi: Vai tev to tiešām vajag?» Tāpēc Tatjana ir nolēmusi turpināt apmeklēt sarunvalodas nodarbības tik ilgi, cik vien tas būs iespējams.

Pieredzējusī pedagoģe Mārīte Kuzmane savām audzēknēm sniedz ne tikai latviešu valodas zināšanas, bet arī palīdz atgūt prasmi savstarpēji sazināties. «Pēdējo gadu laikā mēs visi lielā mērā esam zaudējuši prasmi sazināties cits ar citu,» ar nožēlu atzīst pedagoģe. Ienākot klasē un sasveicinoties ar grupu, viņa vispirms ieskatās audzēkņu sejās, sastopot smaidošus skatienus, kas liecina – viņas ir gatavas stundai, kurā galvenais ir saruna. Skolotāja ar četrdesmit gadu darba pieredzi labi zina, ka īsta valodas apguve sākas tieši saziņā un dzīvā sarunā. «Dzīva ir tā valoda, kuru lieto un izmanto ikdienā,» saka Kuzmane.

Vēlme mācīties nezūd

«Esmu pateicīga par to, ka esmu viņiem vajadzīga,» atzīst Mārīte Kuzmane, uzsverot, ka nodarbības turpinās tikai tāpēc, ka paši cilvēki to izvēlas un grib tajās piedalīties. «Priecājos, ka viņu vēlme apgūt latviešu valodu nepazūd,» piebilst pedagoģe. Savukārt nodarbību dalībnieces ir pateicīgas savai skolotājai un nodarbībām, kurās mācās veidot dialogu dažādās ikdienas situācijās – ārsta kabinetā, aptiekā, veikalā vai valsts iestādē. «Nodarbībās iegūtās zināšanas cenšamies izmantot ikdienas dzīvē,» ne reizi vien nācies dzirdēt no dalībniecēm. Daudzu gadu garumā viņas strādāja krievvalodīgā vidē, pārsvarā ostas uzņēmumos, kur latviešu valodas zināšanas nebija nepieciešamas. Tagad, aizejot pensijā, viņas cenšas sasniegt iepriekšējos gadu desmitos neapgūto.

Viņu bērniem un mazbērniem ar latviešu valodu grūtību nav. Viņi iestājas augstākās vai profesionālās izglītības iestādēs un darba tirgū ienāk ar labām latviešu valodas zināšanām. Savukārt mammas un vecmammas tagad cenšas neatpalikt no saviem bērniem un mazbērniem. Trīs gadu laikā grupai pievienojušies arī cilvēki, kuriem latviešu valodas zināšanas bija nepieciešamas tikai eksāmena nokārtošanai noteiktas valodas prasmes kategorijas iegūšanai. Taču, kā uzsver Mārīte Kuzmane, tie nav latviešu valodas kursi, bet gan dzīvas sarunvalodas nodarbības. Tie, kuriem valoda bija vajadzīga tikai apliecības iegūšanai, ilgi nepalika. Turpina nākt tie, kuri vēlas latviešu valodu lietot ikdienā un sazināties tajā arī ārpus nodarbībām.

Septembrī viņi atkal tiksies Pārventas bibliotēkā, lai turpinātu nodarbības kopā ar savu skolotāju Mārīti Kuzmani.

Latviešu valodas kafejnīcas dalībnieču atziņas

• «Pateicoties nodarbībām, es vairs nekautrējos runāt latviski. Tomēr ar līdz šim iegūtajām zināšanām vēl nepietiek, lai varētu brīvi sarunāties, tāpēc vēlos turpināt mācības.»
• «Latviešu valodu esmu sapratusi jau sen, taču vēl pavisam nesen man bija bail pašai runāt latviski. Tagad šīs bailes ir pazudušas.»
• «Priecājos, ka arvien labāk saprotu cilvēkus, kuri runā latviešu valodā. Mācoties valodu, es daudz dziļāk iepazīstu arī latviešu tautas kultūru un tradīcijas.»

Pedagoģe Mārīte Kuzmane, kurai ir 40 gadu darba stāžs skolā, ir pateicīga par to, ka joprojām ir vajadzīga savām audzēknēm.

Nodarbībās sievietes apgūst latviešu valodas nianses – mācās pareizi izrunāt vārdu galotnes, atšķirt līdzīgi skanošus, bet pēc nozīmes atšķirīgus vārdus, kā arī pilnveido daudzas citas valodas prasmes.

#sif_maf2026