No tradicionālām receptēm līdz garšu eksperimentiem

Gadu gaitā viņi ir iemantojuši pircēju uzticību. Saimnieki atzīst, ka šie bija nu jau otrie Jāņi, kad sagatavoto šašliku daudzums vairs nav mērāms kilogramos – jālieto lielāka mērvienība.

Dārzā saimnieko divas paaudzes

Dārzā saimnieko Ņevzorovu ģimene divās paaudzēs – Aivo pārziņā ir gaļas produkcija, Aiva rūpējas par kafejnīcu, bet viņu dēls Viesturs stāsta, ka ir «visam pa vidu» – iet talkā tēvam gaļas sagatavošanā, eksperimentē ar receptēm, pasūta produktus, uztur mājaslapu, organizē darba intervijas un veic vēl citus pienākumus. Šobrīd Viesturs daudz enerģijas velta, attīstot uzņēmuma SIA Updeķi A jaunāko darbības virzienu – konditoreju.

Ņevzorovu ģimenes biznesa ideja neradās vienā dienā, bet bija rūpīgi izsvērts lēmums. Aivo pieder kautuve Vārves pagastā, tuvu cūku fermai. Kad pirms gadiem ik pa laikam ziņās izskanēja par cūku mēra izplatību Latvijā, bija jādomā, kā nodrošināties pret sliktāko scenāriju, ja ierobežojumu dēļ nevarētu darbināt kautuvi. «Tas nozīmētu, ka mēs kā ģimene paliktu bez ienākumiem. Aivo radās ideja, ka jāveido pašiem savs veikaliņš un, iespējams, kafejnīca,» atminas Aiva. Tas zināmā mērā sasaucās ar viņas loloto ideju par savu uzņēmējdarbību. Aiva pēc izglītības ir farmaceite un 17 gadus nostrādājusi aptiekā. Viņai ļoti patīk farmaceita profesija, un bijis arī sapnis par aptiekas atvēršanu. Sapnis par savu biznesu, lai arī citā nozarē, īstenojās. «Domas mainās, un bērni pieaug. Kādā brīdī sāku domāt: kāpēc ne? Pievienojos šai vīra idejai, vēlāk pievienojās arī Viesturs, kurš pēc studijām Rīgā saskatīja Ventspili kā labu vietu, kur veidot ģimeni. Viestura ģimene mums ar vīru ir liels atbalsts un pēctecība,» atzīst Aiva.

Ņevzorovi iegādājās un atjaunoja pamestu kādreizējo vairāku dzīvokļu ēku Inženieru ielā. «Kad nopirkām šo īpašumu, daudzi pat nezināja, ka iekšpagalmā ir ēka, jo tā bija nokrāsota neizteiksmīgā grīdas krāsā un priekšā bija džungļi – dārzs bija aizaudzis. Māju no ielas tikpat kā nevarēja redzēt. Draugi prasīja: kur tad jums tur ir tā māja, kur būs tā kafejnīca? Teicām: dziļumā, dārzā,» par to, kā radies nosaukums, stāsta Aiva. Šobrīd dārzs ir pārvērties līdz nepazīšanai un, ar rūpību kopts un lolots, saņēmis atzinību konkursā Pilsētas rota. 

Veikals durvis vēra 2019. gada 23. jūlijā, kafejnīca – tā paša gada septembrī. «Sākumā domājām – atvērsim veikaliņu, pāris nedēļas pastrādāsim, lai ieietu ritmā, un tūlīt vērsim vaļā arī kafejnīcu. Bet, tā kā cilvēku plūsma un interese bija ļoti liela un mēs gatavojam arī kulināriju, sapratām, ka nevaram pēc pāris nedēļām atvērt kafejnīcu, jo virtuvē trūka darbaroku. Lai nulles punktā radītu visu no jauna, pirmais gads bija sarežģīts. Kolektīvā ir cilvēki, kas strādā no pirmās darba dienas, un mēs esam pateicīgi mūsu darbiniekiem par izturību, jo stresa līmenis bija augsts – bija jāuztausta, ko un cik gatavot, vai klientiem patiks recepte, vai vajag ko mainīt,» stāsta Aiva. Nu jau Dārzā ir gandrīz 20 darbinieku. «Šobrīd varu teikt, ka nu jau ir vieglāk. Ir, ar ko salīdzināt,» saka Aiva.

Recepte slepenāka nekā kokakolai

«Aktīvākais iepirkšanās laiks, protams, ir Līgo, Ziemassvētki,» stāsta Aiva un atklāj, ka uzņēmums ik gadu apkopo statistiku par produkcijas noietu, lai darbu dunā, kad ir pasūtījumi, cilvēki un sarunas, tas vēlāk nepiemirstos. Lūgts padalīties, kāda ir bijusi statistika Līgo svētku laikā, Viesturs atklāj: «Nu jau divus gadus sagatavoto šašlika daudzumu kilogramos vairs nerakstām. Tas jau ir tonnā mērāms – burtiskā nozīmē. Tas, protams, nav viens konkrēts veids, bet kopā salasās, jo šašliku un grilējamo gaļu veidu mums ir daudz.»

Runājot par aktuālo sortimentu, Dārzā veikala saimnieki min gan cūkgaļas, gan vistas gaļas šašliku, grilējamo gaļu dažādās marinādēs un desiņas. «Protams, pamatu pamats ir cūkgaļas šašliks etiķa marinādē ar sīpoliņu, pipariņu un lauru lapiņu,» saka Viesturs. Pārbaudītas vērtības esot arī šašliks majonēzē un sarkanajā marinādē. «Tas, kas ir tikai pie mums, ir šašliks granātābolu marinādē. Granātābols gan iedod foršu, interesantu krāsu, gan arī granātābola skābums un saldums ar etiķi labi kopā spēlējas,» atklāj Viesturs.

Dārzā saimnieki eksperimentē ar receptēm un cenšas katros svētkos piedāvāt arī ko jaunu. Šobrīd gan Viesturam vairāk enerģijas nākas veltīt konditorejas virziena attīstībā, kur ikdienā nemitīgi tiek testētas un uzlabotas receptes. Tomēr viens nosacīts jaunums ir arī šašliku un grilējamās gaļas sortimentā. «Kaut kad jau bijām to izmēģinājuši un pašiem ļoti patika, cilvēki gan bija mazliet piesardzīgāki. Daudz netaisam, bet ir ribiņas etiķa marinādē ar sinepēm. Bērniem īpaši patīk tās ribiņas ēst, jo tas ir viens no tiem retajiem ēdieniem, kad var turēt to ribiņu rokā un noēsties, līdz ausis ir taukos,» ar smaidu saka Viesturs. «Pagājušā gada jaunums bija vistas filejas un vistas girosa šašliks mango un čili marinādē. Sākumā klienti skatījās ar šaubām – vai nebūs par asu –, bet tagad tas ir viens no top produktiem. Pārdevējas stāsta, ka cilvēki mēģina mājās arī kaut ko līdzīgu uztaisīt un nesanāk – ne ir tā garša, ne krāsa. Vai mēs nevarot recepti iedot? Bet šīs receptes ir lielāks noslēpums nekā kokakolas recepte. Kolas receptes seifam pieeja ir laikam septiņiem cilvēkiem, bet šo mūsu recepti zinu tikai es,» noslēpumaini pasmaida Viesturs.

Latvijā audzēta cūkgaļa – labākā izvēle

Lai gan jaunu garšu un recepšu meklējumi ir nepieciešami, lai uzņēmums augtu un attīstītos, nevar ieslīgt arī otrā galējībā: svarīgi, lai sortimentā būtu klasiskās vērtības, atzīst Ņevzorovu ģimene. «Vienu gadu bija ļoti daudz jaunumu. Tad cilvēks samulst, baidās kļūdīties. Ja ir seši pilnīgi jaunumi, viņš paņem vienkārši klasisko šašliku etiķa un sīpolu marinādē,» pieredzē dalās Aiva.

Dārzā sortimentā esošā cūkgaļa ir no Kurzemē, Talsu un Aizputes novadā, audzētām cūkām. «Manuprāt, vislabākā gaļa, no kuras gatavot šašliku, ir tieši Latvijā audzētā cūkgaļa. Lielveikalos pārsvarā ir Dānijas un Polijas cūkgaļa. Tās valstis jau sen orientējas uz maksimāli liesu gaļu, un tās cūku šķirnes arī ir radītas, pielāgojoties tam. Latvijas cūkām starp muskuļu šķiedrām tomēr ir tauciņš. To nevar ar aci redzēt, bet tas tur ir un piedod gaļai sulīgumu un garšu, un to arī ir vieglāk izcept, jo nevar tik viegli piededzināt,» skaidro Viesturs.

Ņevzorovu ģimene atzīst, ka šo gadu laikā ir izveidojies savs stabils uzticamo klientu loks. «Cilvēki mūs ir iemīļojuši. Mums patīk tas, ko darām, un esam priecīgi par katru, kam mēs varam palīdzēt, par sievām, mammām un vecmāmiņām, kurām varam atvieglot virtuves ikdienu,» teic Aiva Ņevzorova.