Demogrāfiskā ziema

Īpašs prieks ir runāt ar jaunajiem slimnīcas darbiniekiem, kuri ar aizrautību stāsta, ka strādā savā sapņu profesijā. Vecmātes darbs ir viens no tiem aicinājumiem, kur jāiegulda ne tikai zināšanas, bet arī sirds. Tāpēc ļoti gribas ticēt, ka šīs profesijas pārstāvēm darba netrūks arī nākotnē. Taču tas būs iespējams tikai tad, ja Latvijā piedzims vairāk bērnu. Bieži kā viens no iemesliem, kāpēc ģimenes atliek lēmumu par bērniem, tiek minēta finansiālā nestabilitāte. Jā, to var saprast. Tomēr reizēm ceļā uz ilgi gaidīto finansiālo drošību paiet gadi. Un, sasniedzot vienu mērķi, rodas nākamais – vēl lielāks mājoklis, stabilāki ienākumi, lielāki uzkrājumi. Rezultātā var pienākt brīdis, kad šķiet, ka vēl arvien nav pietiekami labs laiks bērniem. Pilnīga drošības sajūta, iespējams, nekad nepienāk.

Pirms daudziem gadiem, viesojoties Vācijas pilsētā Hamburgā, uzmanību piesaistīja kāda tendence – jaunie pāri bieži bija redzami pastaigājamies ar suņiem. Vietējie stāstīja, ka arvien biežāk jaunie pāri izvēlas mājdzīvniekus, bet bērnu ienākšanu ģimenē atliek uz vēlāku laiku. Negribas vispārināt, tomēr šī saruna man palikusi atmiņā līdz pat šai dienai. 

Dzīve kļūst ērtāka, iespēju ir vairāk nekā jebkad agrāk, taču reizēm šķiet, ka tieši svarīgākajiem lēmumiem pietrūkst drosmes. Bērna ienākšana ģimenē nekad nav tikai finanšu aprēķins. Tā ir gatavība uzņemties atbildību.

Domājot par to, prātā nāca arī sestdienas šūnapraides brīdinājums par gaidāmo karstumu, aicinot izvairīties no uzturēšanās saulē un uzņemt vairāk šķidruma. Daudzi atzina, ka šāds paziņojums šķitis nedaudz satraucošs, pat kaitinošs. Galu galā – ir vasara, un karstas dienas mūsu platuma grādos nav nekas neparasts. Protams, piesardzība ir nepieciešama, tomēr reizēm rodas sajūta, ka arvien biežāk tiekam brīdināti par lietām, kas agrāk šķita pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa.

Varbūt tā ir mūsu laika zīme – dzīvojam informētāk un piesardzīgāk. Taču, ja valsts vienā mirklī spēj sasniegt teju ikvienu iedzīvotāju ar brīdinājumu par karstumu, gribas mazliet ironiski pavaicāt – varbūt kādu dienu šūnapraidē varētu atgādināt arī par daudz lielāku izaicinājumu: vai pēc dažiem gadu desmitiem Latvijā būs pietiekami daudz cilvēku, kuri šo valsti sauks par savām mājām?

Skaidrs, ka dzimstības problēmu nevar atrisināt ar vienu īsziņu, tomēr reizēm šķiet, ka tieši šī ir daudz nopietnāka tēma nekā kārtējā karstā vasaras diena. Karstuma vilnis pāries. Taču demogrāfiskā ziema nepāries pati no sevis.