Pļavas skolai nosēdušies pamati

Kamēr tiek strādāts pie tehniskā risinājuma, lai novērstu pamatu sēšanos un atjaunotu ēkas drošību, skolas kompleksa vidusdaļa ir slēgta, tajā atrasties un pārvietoties ir aizliegts. Tomēr šī nestandarta situācija nav ietekmējusi mācību procesu. Mācības Pļavas skolā turpinās. Tiesa, nācies nedaudz saspiesties. Vidējā daļā, kas savieno abus mācību korpusus, pirmajā un otrajā stāvā līdz šim atradās skolas administrācija – direktora un viņa vietnieku kabineti, skolotāju istaba, kā arī bibliotēka, sociālā pedagoga, psihologa, medmāsas un direktora vietnieka saimnieciskajos jautājumos darbā kabineti un tikai viena – vācu valodas – mācību klase. Cokolstāvā atradās ģērbtuve.

Kopš šī mācību gada otrā semestra skolas plānojums ir nedaudz mainījies. Skolas administrācija satilpusi vienā kabinetā, bet skolotāju istaba – nelielā hallē starp stāviem. Direktora vietniece izglītības jomā Dace Bahmane joko, ka saspiestajos apstākļos skolotāji vēl vairāk sadraudzējušies. Bibliotēka uz laiku ierīkota aktu zālē. Bet sociālajam pedagogam, psihologam un direktora vietniekam saimnieciskajos jautājumos speciāli izremontētas atsevišķas telpas. Kā pastāstīja Bahmane, vienīgās jūtamās neērtības rada tas, ka no viena mācību korpusa uz otru skolēniem un skolotājiem ir jāiet caur pagalmu. Bet, tā kā pagaidām nav arī ģērbtuves, virsdrēbes skolēni ņem līdzi uz klasēm.

Pļavas skola šogad svinēs 100 gadu jubileju. Skolas sākotnējais izskats un apjoms atšķīrās no mūsdienās esošā. Pļavas skolas ēku kompleksu veido trīs daļas. Visvecākā būve datēta ar 1908. gadu. Tiesa, skola šeit atvērta 1923. gadā. Skolas vēsturei veltītajā stendā lasāma šāda liecība: «1923. g. septembrī Ventas Balsī rakstīts: Ventspils pilsētas skolas valde nodomājuse atvērt vēl vienu skolu tagadējās bērnu patversmes telpās Pļavu ielā pie Sarkanā tilta. (..) 1. novembrī topošajā skolā jau bija izveidotas četras klases.» Pagājušā gadsimta 70. gadu beigās Pļavas skola tika paplašināta ar divām uzbūvētajām ēkām – vēl vienu mācību korpusu un vidējo būvi, kas savieno abus mācību korpusus.

Vizuāli novērtējot skolas ēku kompleksa vidējo daļu, nav nekā acīs krītoša – ja nu vienīgi divas manāmi sašķiebušās ārējās palodzes. Pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks Oskars Tērvids skaidro: likums nosaka, ka ik pēc desmit gadiem jāveic izglītības iestāžu publisko ēku tehniskā apsekošana. Saskaņā ar 2018. gadā veiktās apsekošanas rezultātiem rekomendēts pievērst uzmanību skolas kompleksa vidējās daļas pamatiem.

Pašvaldība pasūtīja padziļinātu apsekošanu, kuras laikā arī tika konstatēta vidējā korpusa pamatu sēšanās. Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvis uzlika aizliegumu ēkas turpmākai ekspluatācijai līdz avārijas situācijas novēršanai. Pēc tam vidējais korpuss tika slēgts. Kā iespējamais pamatu sēšanās iemesls tiek minēts augstais gruntsūdens līmenis. Tomēr dīvaini šķiet tas, ka pamati nosēdušies pēc vairāk nekā 40 ēkas ekspluatācijas gadiem. Iespējams, padomju laikā pamatu stāvoklim nepievērsa tik lielu uzmanību un tie nosēdušies pakāpeniski, pieļauj pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigo Gūtmanis.

Lai kā arī nebūtu, ir veikti visi drošības pasākumi, lai nepieļautu draudus, un skolēnu vecāki ir informēti par izveidojušos situāciju. Lai novērstu vēl lielāku pamatu sēšanos un iespējamu ēkas sabrukšanu, «no cokolstāva pamatos iedzīti pagaidu pāļi, veikta grunts nestspējas izpēte», pastāstīja Ventspils nekustamo īpašumu (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs. Viņš nedomā, ka situācija būtu vērtējama kā ārkārtēja vai bīstama. Veiktajiem drošības pasākumiem ir jānovērš iespējamā situācijas pasliktināšanās.

Pašlaik tiek gatavots tehniskais projekts ēkas pamatu nostiprināšanai, un paralēli notiek iepirkuma konkurss par būvdarbu veikšanu. Pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš cer, ka līdz jaunā mācību gada sākumam visi nepieciešami darbi būs paveikti un mācību process Pļavas skolā atkal atgriezīsies ierastajos apstākļos. Šim mērķim jau ir grozīts pilsētas budžets un iedalīti finanšu līdzekļi. Jāpiebilst, ka projektēšanas biroji piedāvā dažādus problēmas risinājumus. Viens no priekšlikumiem – nojaukt vidējo korpusu un tā vietā uzbūvēt jaunu. Gūtmanis norādīja, ka šādam risinājumam no pašvaldības būtu nepieciešami ne mazāk kā 2,5 miljoni eiro. Cits priekšlikums paredz stiprināt pamatus un saglabāt ēku. Kleinbergs cer, ka jūnijā sāksies būvdarbi. VNĪ pilda projektēšanas un plānoto būvdarbu pasūtītāja funkciju.