Biežāk novēro mācīšanās traucējumus

Ikkatras pašvaldības pienākums ir bez maksas nodrošināt pedagoģiski medicīniskās komisijas pakalpojumu, kas paredz pirmsskolas vecuma bērnu un 1. – 4. klašu skolēnu psiholoģiskā un medicīniskā stāvokļa, kā arī spēju un vajadzību izvērtējumu, lai pēc nepieciešamības ieteiktu bērna attīstībai un veselības stāvoklim piemērotāko izglītības programmu. Savukārt atzinumu par atbilstošāko speciālās pamatizglītības (5. – 9. klase) vai speciālās vidējās izglītības programmu (10. – 12. klase) sniedz valsts pedagoģiski medicīniskā komisija.

Turpinot nesen aizsākto tēmu par bērniem ar īpašām vajadzībām un īstenoto iekļaujošās izglītības modeli, Ventas Balss sazinājās ar Ventspils Izglītības pārvaldes pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāju Santu Vīkeli: «Šodien viens no izglītības kvalitātes garantiem ir iekļaujošā izglītība, kas paredz vienādas izglītības iespējas visiem bērniem, tai skaitā arī bērniem ar atšķirīgām vajadzībām un spējām.» To starpā ir skolēni ar mācīšanās, valodas, redzes, garīgās attīstības vai garīgās veselības traucējumiem. Ventspils Izglītības pārvaldes pedagoģiski medicīniskajā komisijā Santas Vīkeles vadībā darbojas speciālā pedagoģe Rita Znots-Znotiņa, psiholoģe Zanda Heinrihsone, ģimenes ārsts, pediatrs, Ventspils skolu ārsts Gundars Kuklis.

Skolēnu veselības stāvokļa, attīstības un vajadzību izvērtēšanas process tiek uzsākts primāri ar vecāku iesniegumu. «Parasti mums ir ļoti veiksmīga sadarbība ar vecākiem. Gadījumā, ja vecāki nav vērsti uz sadarbību, šajā procesā var tikt iesaistīta arī bāriņtiesa, jo tādējādi netiek nodrošinātas bērna vajadzības un tiesības,» skaidro komisijas vadītāja, piebilstot, ka šādus gadījumus, strādājot minētajā amatā, pati nav pieredzējusi, «izprotot atbalsta nepieciešamību, vecāki parasti ir ļoti atsaucīgi un saprotoši, viņi mums uzticas, ieklausāmies cits citā, un tā ir panākumu atslēga». Saņemot vecāku iesniegumu kopā ar pārējiem nepieciešamajiem dokumentiem, arī turpmākais skolēna izvērtēšanas process notiek ciešā sadarbībā ar ģimeni, un atzinums tiek pieņemts komisijas sēdes laikā, klātesot un iesaistoties izglītības iestādes pārstāvim, vecākiem un bērnam. Vīkele novērojusi, ka pēdējā laikā uz komisijas sēdēm ierodas ļoti motivēti vecāki, kas izprot bērna spēju izvērtēšanas nepieciešamību, un ikviens – kā bērns, tā arī vecāki – šajā gadījumā ir ieguvējs. Cita starpā speciālās izglītības programmas paredz ilgāku laiku uzdevumu veikšanai, bērna spējām pielāgotu mācību saturu, atbalsta personāla iesaisti, ilgākus atpūtas brīžus mācību laikā, teksta lasīšana priekšā, atgādnes u.tml.

Vaicāta, kādi ir biežāki iemesli, kuru dēļ skolēniem tiek piemērota kāda no speciālajām izglītības programmām, Vīkele minēja mācīšanās un valodas traucējumus, kas vairumā gadījumu ir novēršami. Pēdējo gadu tendence liecina, ka bērnu, kuriem ir īpašas vajadzības, kļūst vairāk, un to, pēc viņas sacītā, pastarpināti ietekmē arī informācijas aprite un zināšanas par iespējām palīdzēt. Ļoti svarīgi, ka veselības vai attīstības problēmas, kas ietekmē mācīšanos vai bērna iekļaušanos izglītības procesā, tiek risinātas jau agrīni. «Šajā sakarā pozitīvi vērtējams tas, ka, bērnam sasniedzot 5 gadu vecumu, pirmsskolas izglītības iestādēs veic speciālo vajadzību izvērtēšanu. Ja atklājam kādu problēmu savlaicīgi, tad, protams, daudz vieglāk to risināt. Novēlotos gadījumos ir daudz sarežģītāk to izdarīt,» turpina Vīkele, «taču tas, ko man ļoti gribētos uzsvērt – šie bērni nekādā gadījumā nav citādi, atšķirīgas ir viņu vajadzības, un mūsu visu – gan skolotāju, gan vecāku, gan speciālistu – kopīgais mērķis ir nodrošināt tādus apstākļus, lai bērns uz skolu vai bērnudārzu ietu ar prieku, un to var panākt, mācoties atbilstoši savām spējām, un tas ir speciālās programmas piemērošanas pamats».

Ventspils novada pašvaldība zemā pieprasījuma un speciālistu trūkuma dēļ bija vērsusies pilsētas pašvaldībā, raugoties pēc iespējām organizēt abām pašvaldībām kopīgu pedagoģiski medicīnisko komisiju. Ventspils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aina Klimoviča informē, ka iecere nodrošināt pakalpojumu kopā ar pilsētas pašvaldību netiks īstenota, un ar 26. janvāra Ventspils novada domes lēmumu novada pašvaldība pati nodrošinās savu pedagoģiski medicīniskās komisijas pakalpojumu, un sadarbību ar pilsētas pašvaldību uzturēs, savstarpēji apmainoties labās prakses ieteikumos. Kopīga abu pašvaldību pedagoģiski medicīniskā komisija netika izveidota, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikumus, kas paredz, ka šādā gadījumā komisijā vajadzētu būt pārstāvētām abām pašvaldībām. Taču, ņemot vērā to, ka novadā pieprasījums pēc minētā pakalpojuma ir mazāks, pašvaldībai tas nebūtu izdevīgi, skaidro Klimoviča.