Šonedēļ, noslēdzoties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un ministrijas izlīgšanas sarunām, taps zināms, vai izglītības darbinieki septembrī uzsāks streiku.

Jaunais mācību gads izglītības jomas darbiniekiem iesācies ar pavisam pretrunīgām izjūtām. No vienas puses – atkalredzēšanās prieks, satiekot kolēģus un audzēkņus, bet no otras – virkne neskaidru jautājumu, tai skaitā mācību materiālu neesamība, slodzes un atalgojuma nesamērīgums un Izglītības likuma neatbilstība reālajai situācijai. Augusta otrajā pusē LIZDA padome pieņēma vienbalsīgu lēmumu, sākot ar 19. septembri organizēt izglītības un zinātnes darbinieku beztermiņa streiku, uzturot divas prasības: par iepriekš definētu pedagogu atalgojuma paaugstināšanas principu ievērošanu un par darba slodzes sabalansēšanu ātrāk nekā solīto sešu gadu periodā. 24. augustā tika uzsākts izlīgšanas komisijas darbs ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par LIZDA prasībām. Izlīguma sarunas noslēgsies jau šonedēļ, un, ja to rezultāts būs neapmierinošs – pedagogi netiks sadzirdēti un valdībā nebūs pieņemt lēmumi –, tiks uzsākts beztermiņa streiks.

Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājas p. i. Jana Bakanauska skaidro, ka LIZDA izvirzītās prasības ir objektīvas. «Lai varētu novadīt kvalitatīvu mācību stundu, pedagogam pirms tam ir jāveic sagatavošanās darbs. Tas ir laikietilpīgi, tādēļ pedagogiem bieži vien tam jāvelta ne tikai apmaksātais, bet arī savs brīvais laiks. Šī iemesla dēļ LIZDA iestājās tieši par pedagogu darba slodzes sabalansēšanu, lai no nākamā gada 1. septembra slodze tiktu sadalīta 60:40, tas ir, nodrošinot ne vairāk par 60% darba laika kontaktstundām un ne mazāk par 40% darba laika, lai sagatavotos stundām un veiktu citus pienākumus,» skaidro Bakanauska. Līdzšinējais slodžu sadalījums skolās ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tai skaitā skolas finansējuma un cilvēkresursiem. Tātad slodžu sadalījums dažādās pašvaldībās un pat dažādās skolās ir ļoti atšķirīgs. IZM šobrīd ir izstrādājusi piedāvājumu, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028. gadam. LIZDA šim piedāvājumam nepiekrīt, norādot, ka process ir pārāk ilgs un, ņemot vērā līdzšinējās problēmas, to nevar atļauties.

Otrs izvirzītais jautājums – lai pašvaldībām piešķirtais finansējums būtu atbilstošs un varētu īstenot pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku. Bakanauska pauž atbalstu arī šai arodbiedrības izvirzītajai prasībai: «Viena lieta ir šo grafiku apstiprināt, bet otra lieta ir IZM piešķirtais finansējums, lai šo grafiku īstenotu. Pašlaik finansējums ir iedalīts, bet attiecībā uz nākamo gadu Ministru kabineta lēmumā ir skaidrots, ka algu paaugstināšana plānota «esošā finansējuma ietvaros», tātad mērķdotācijas uz katru bērnu saglabājas tās pašas, bet algu paaugstināšanai līdzekļi netiek iedalīti. Turklāt, paaugstinot zemāko likmi, zemākās algas paaugstinās, bet citiem, kuriem nav pavisam zemas algas, alga netiek paaugstināta.»

Šobrīd gan arodbiedrībā, gan Izglītības pārvaldē tiek apzināts, kuras izglītības iestādes un cik pedagogu ir gatavi piedalīties streikā, bet tajā pat laikā gan LIZDA reģionālie pārstāvji, gan Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja p.i. cer, ka tiks panākts kompromiss. «Ļoti svarīgi, lai pēc pēdējiem diviem gadiem, kad mācību procesu ļoti lielā mērā ietekmējusi pandēmija, skolēni būtu skolas solos un pēc iespējas kvalitatīvāk apgūtu mācību vielu, jaunas prasmes un iemaņas,» nostāju pauž Bakanauska.

Pedagogiem šobrīd ļoti aktuāls ir arī mācību līdzekļu neesamības jautājums, kas gan tiešā veidā, kā prasība, pašlaik no LIZDA puses ministrijai netiek izvirzīts. Šogad ir pilnībā ieviests jaunais, kompetenču pieejā balstītais saturs, bet mācību līdzekļu tā īstenošanai daļā mācību priekšmetu nav vēl izveidoti. Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks un pedagogs Guntis Mačtams skaidro, ka tieši šis nesakārtotais jautājums ir pamats pedagogu lielajai slodzei un līdz ar to arī slodzes un atalgojuma nesamērīgumam. «Skolotāji jau neizdeg zemā atalgojuma dēļ, bet tādēļ, ka uz katru stundu pašiem ir jāgatavo mācību materiāli, jo maz ir gatavo.» Arī novadā šobrīd tiek skaidrots, kuri pedagogi ir gatavi piedalīties streikā.

Puse ir gatava streikot

Jānis Vītoliņš, Ventspils domes priekšsēdētājs

– Par piedalīšanos streikā, protams, izlemj katrs skolotājs pats. Esam aptaujājuši izglītības iestādes, un situācija katrā no tām ir atšķirīga, bet, ņemot vērā kopējo skaitu, apmēram puse no mūsu pedagogiem ir gatava streikot. Tas parāda to, ka izglītības jomā nav viss kārtībā.

Šobrīd likumīgā veidā nav iezīmēts skolām finansējums pedagogu algu paaugstināšanai. Šis ir tikai viens no jautājumiem, ko aptver daudzi citi, piemēram, jaunā mācību satura realizācija apstākļos, kad jaunā izglītības reforma nav pilnībā sagatavota. Pedagogiem ir tikai 30 procenti nepieciešamo mācību resursu jaunā satura realizēšanai. Ja nav bijusi iespēja sagatavot mācību grāmatas, tad vismaz piešķirt finansējumu digitālo mācību līdzekļu iegādei gan vajadzētu. Arī pedagogu skaita samazinājums bērnudārzos, kur divu pedagogu vietā būtu vairs tikai viens, ir solis atpakaļ. Tās tomēr ir izglītības iestādes, nevis bērnu pieskatīšanas vietas. Šādu piemēru ir daudz, un tas pierāda, ka izglītības joma valstī netiek vadīta kvalitatīvi.

 

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: