Kurzemes Universitātes ideja viedokļu krustcelēs

Ventas Balss jau rakstīja, ka, reaģējot uz Ministru kabineta pagājušā gada lēmumu Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegt valdībai izskatīšanai Liepājas Universitātes reorganizācijas plānu, liepājnieki nākuši klajā ar alternatīvu ierosinājumu – veidot Kurzemes Universitāti.

Lai arī abu augstskolu padomēm ir atšķirīgs viedoklis un Ventspils Augstskolas padome šādam plānam nepiekrīt, Liepājas Universitāte iesniegusi oficiālu priekšlikumu, jo nevēlas iekļauties nevienā no Latvijas zinātņu universitāšu sistēmām, kā to paredz līdzšinējais valdības lēmums, kas tika pieņemts pagājušā gada septembrī, pēc tam, kad Liepājas Universitāte neizturēja līdz ar augstākās izglītības reformu, ko iniciēja Izglītības un zinātnes ministrija, ieviestos jaunos vērtēšanas kritērijus. Šos kritērijus izturēja divas reģionālās valsts augstskolas – Vidzemes Augstskola Valmierā un Ventspils Augstskola. Līdz ar to spēkā esošais valdības lēmums ļauj abām augstskolām saglabāt autonomiju, turpināt īstenot savas programmas un strādāt pie attīstības. Liepājnieku priekšlikums iepriekš lemto par Ventspils Augstskolu sašūpo.

Ventspils Augstskolas padomes priekšsēdētājs Kristaps Klauss, Ventspils Augstskolas absolvents, Ventas Balsij vēlreiz apliecina, ka padomes nostāja nav mainījusies un atbalsta apvienotas Kurzemes Universitātes izveidei Ventspilī nav. Padome noskaidrojusi arī Ventspils Augstskolas akadēmiskā personāla viedokli. Tas ir viennozīmīgs – augstskola vēlas saglabāt autonomiju un strādāt pie savas attīstības. Tāpat nav skaidrs, kādus kvalitatīvus uzlabojumus šāda Kurzemes Universitātes izveidošana sniegtu.

Klauss uzsver, ka šobrīd notiek darbs arī pie Ventspils Augstskolas stratēģijas aktualizēšanas. Pēc viņa domām, ir neiespējami priekšlikumu par apvienošanos izvērtēt un pieņemt jebkādu lēmumu, pirms šī stratēģija nav aktualizēta un skaidra. Tādēļ Ventspils Augstskolas padome neuzskata par augstskolas un reģiona interesēm atbilstošu risinājumu pieņemt šādu lēmumu jau līdz šī gada septembrim. Klauss saprot, ka Liepājas Universitāte valdības rīkojuma dēļ ir iedzīta stūrī un universitātes reorganizācija būs zaudējums Liepājai, jo augstskolas esamība jebkurā sevi cienošā lielākā pilsētā ir būtiska arī no attīstības viedokļa. Tādēļ liepājnieku pozīcija un rīcība no šādas pozīcijas ir saprotama. Taču nav pieņemams, ka tiek ignorēta Ventspils Augstskolas pozīcija. Tomēr, kā skaidro Klauss, tālākais ir Izglītības un zinātnes ministrijas ziņā, kas ir augstskolu juridiskais īpašnieks un attiecīgi juridiski tiesīgs pieņemt lēmumu.

Liepājas Universitātes padomes priekšsēdētāja vietnieks, arī Ventspils Augstskolas absolvents, Salvis Roga savukārt uzskata, ka Liepājas piedāvājums ir pietiekami izsvērts un šāds risinājums būs lielāks ieguvums Kurzemes reģionam kopumā, nekā esošais valdības redzējums. Viņaprāt, svarīgi runāt nevis par to, kurš kuram pievienojas, bet gan skatīties stratēģiski daudz tālāk un plašāk, domājot arī par Kurzemes reģiona konkurētspēju. «Manuprāt, ļoti svarīga nianse – vajag, lai nevis kāds kādu pievieno un diktē noteikumus, kā dzīvot tālāk, bet apvienoties. Un te ir milzīga atšķirība. Proti, apvienojoties tiek veidota jauna juridiska persona, iezīmēta stratēģija, zinātņu jomu sadalījumi, lēmumu pieņemšana,» uzskata Roga. Viņa ieskatā, šāds piedāvājums ir jēgpilns un labākais risinājums, lai celtu augstākās izglītības, zinātnes un pētniecības kvalitāti reģionā, kas ir būtiski arī no uzņēmējdarbības attīstība viedokļa. Svarīgi arī, lai Kurzemes Universitāte iekļautos kopējā Latvijas zinātņu universitāšu sistēmā un jēgpilni tiktu izmantoti akadēmiskie un pētnieciskie cilvēkresursi visā Latvijā.
Izglītības un zinātnes ministrijai lēmums un redzējums par Liepājas Universitātes reorganizāciju Ministru kabinetam jāiesniedz līdz šī gada 1. septembrim.