Ministru kabinets izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja.

Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022. mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6. klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9. klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12. klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.

Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski. 2019./2020. mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasē, 2020./2021. mācību gadā - 7. un 8. klasē, savukārt 2021./2022. mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski - sākumā, 2020./2021. mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11. klases skolēni, bet pēc gada - visas vidusskolas posma klases.

Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsvēra, ka IZM redzējums ir skaidrs, pēctecīgs un saprotams. Viņš pauda, ka pārmaiņu gaitā nedrīkst novērst uzmanību no izglītības kvalitātes rādītājiem.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sacīja, ka, lai gan IZM sagatavotais informatīvais ziņojums ir liels solis uz priekšu, viņam gribētos, lai tajā būtu iezīmēta arī nākotnes perspektīva. "Citādi rodas sajūta, ka pirmsskolā un pamatskolā bilingvālā izglītība būs mūžīgi mūžos," sacīja politiķis.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis skaidroja, ka pirmsskolā skolēniem valsts valoda jāapgūst tādā līmenī, lai skolas gaitas bez sarežģījumiem varētu sākt arī latviešu valodā. Šadurskis uzsvēra, ka ar šādām pārmaiņām tiks mēģināts soli pa solim stiprināt latviešu valodas pozīcijas. "Kad būsim modeli realizējuši, skatīsimies, ko darīt tālāk," teica ministrs.

Kultūras ministres Daces Melbārdes ieskatā IZM piedāvājums par pakāpenisku tālāku virzību "izskatās diezgan ticami". Viņu gan satrauca jautājums par it kā trūkstošiem latviešu valodas pedagogiem, kā arī to, kā uz reformu atsauksies Rīgas domes vadības piedāvājums par papildu nodarbībām skolēniem dzimtajā valodā.

Šadurskis uzsvēra, ka skolotāju trūkums Latvijā kopumā ir mākslīgs, jo pedagogu vidējā slodze valstī ir 0,7. Līdz ar to, mērķtiecīgi strādājot pie skolu tīkla sakārtošanas, kā arī skolotāju profesijas prestiža un atalgojuma celšanas, šo problēmu varēšot atrisināt, prognozēja ministrs.

Komentāri (10)

  • -1
    keda Pirms 6 dienām, 6 stundām

    Lieliski, pareizi un sen jau vajadzēja! Tiešām nesaprotu, kur ir problēma, ja bērni visi zinot valodu tāpat (palasiet krievu portālu un ziņu komentārus, tur tā ziņo), bet skolotājiem vienkārši ir ar likumu noteikt, ka valoda jāzina perfekti. Vienkārši nomainīsies programma un viss, vai ne? Viss vienkārši.

  • -9
    butes kundze Pirms 6 dienām, 5 stundām

    Godig sakot, es pati neesmu latviete. Ir loti maz bernu kas nezin latviesu valodu, ta ka spitejas jau vairak vecaki. Maniem berniem un man ir pofig kura valoda macities. Tagad tikai retais mulkis nemak abas valodas

  • 0
    еs Pirms 4 dienām, 7 stundām

    Būs latviešu skolas visiem? Vai latviešu skolas latviešu bērniem un latviešu skolas nelatviešu bērniem?

  • -3
    reku Pirms 6 dienām, 5 stundām

    Vismaz varēs patriekt no darba tās skolotājas-krievenes,kas nav spējīgas pat sakarīgi sarunāties valsts valodā.

  • -10
    Kurzemnieks Pirms 6 dienām, 4 stundām

    Humors sāksies, kad latviešu bērni skolā ar krievu bērniem sarunāsies krieviski.
    Nekas, zinās labāk valodu.
    Jeb, otrādi kā cara laikos, aizliegs skolā bērniem runāt krieviski?

  • -9
    butes kundze Pirms 6 dienām, 4 stundām

    Cik tas neizklausitos komiski, ta varetu notikt. Kaut vai tapec, ka berni loti atri macas jaunas valodas un vardus, intereses pec vienkarsi. Pat stradajot ar latviesiem, ejot ciemos pie viniem, vinu berni ludz iemacit runat krieviski. Kaut kadas pamatfrazes jau pasaku.

  • 0
    gunča Pirms 4 dienām, 13 stundām

    Kurzemniek,tu kā sintezēts krievs,te ik pa laikam kaut ko humorisku komentē.Sākumā tu konkrēti "besīji",bet tad pilnīgi es pārliecinājos,ka esi pie tās kategorijas,kuriem labāk piekrist.

  • -7
    Kurzemnieks Pirms 4 dienām, 10 stundām

    Man bērns piedalās kolektīvā, kurā pārsvarā ir latviešu bērni un daži krievu bērni.
    Rezultātā mazie latvieši jau labi ielauzījušies krieviski,
    jo saziņa spontāni - lielākoties notiek krievu valodā.
    Manam bērnam nekas,
    zinās labāk valodu, bet krievu bērniem joprojām pagrūti ar latviešu mēli.

  • 0
    asd. Pirms 4 dienām, 9 stundām

    Tad jau tie latviešu bērni ir ģimenē nepareizi "ieprogrammēti".
    Pēc būtības vajadzētu bērniem kopš mazotnes mācīt,ka tie bērni,kas maizīti par "hļebu" sauc,nav labi bērni,un ka ar tādiem nevajadzētu draudzēties.
    Ka valodu zina,tas labi,pretinieka valodu vajag zināt,bet ne lietot.

  • -1
    Kurzemnieks Pirms 4 dienām, 7 stundām

    Bērni kā reiz tiek audzināti labi, ka bērni, neatkarīgi no tā kā sauc maizi vai хлеб, ir labi bērni.

    Par pretinieku sataisījies? Zārku jau nopirki?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: