Skolā mācās, kā nesabojāt veselību pie datora

Viens no pareizas digitālo ierīču lietošanas principiem ir dinamisko paužu ievērošana. Tas nozīmē, ka ik pēc 20 minūtēm nepieciešams atpūtināt acis no saspringuma, atbrīvot ķermeni no vienveidīgās pozas, izkustināt rokas un kājas. Tas būtu jāievēro gan darbā ar datoru, gan planšetdatoru un mobilo telefonu. Dinamiskā pauze ļauj atbrīvot ķermeni, uzlabot asinsriti, piegādāt smadzenēm skābekli un atgūt koncentrēšanās spējas. Dinamiskās pauzes ir arī jaunās mācību programmas Datorika sastāvdaļa.

Valsts izglītības satura centra pārstāvis Viesturs Vēzis skaidro: “Vecāki ir satraukti, ka bērni mājās daudz laika pavada pie dažādām ierīcēm. Taču jāsaprot, ka skolas un vecāku atbildība ir viņiem iemācīt, kā to darīt, nekaitējot veselībai. Tāpēc mācību saturā iekļauti atslodzes vingrinājumi, kurus bērni var patstāvīgi veikt arī mājās. Mūsu mērķis ir veicināt veselīgu ieradumu veidošanos, izkopt skolā tādu darba stilu, kas nekaitē veselībai, jo arī darba tirgū daudziem no viņiem diena aizritēs pie datora.”

Aizvadītā gada nogalē ASV nevalstiskā organizācija “Common Sense Media” veica pētījumu, kurā noskaidrojās, ka bērni vecumā no 8 līdz 12 gadiem vidēji dienā pie ekrāniem pavada 6 stundas, taču pēc 13 gadu vecuma tās ir jau 8 stundas. Kā norāda Viesturs Vēzis, šobrīd bērniem tehnoloģijas ir pieejamas jau kopš dzimšanas, un viņi tās sāk lietot vēl pirms nokļūšanas skolas solā. Eksperts uzsver, ka pareiza, veselību saudzējoša ierīču lietošana jāmāca jau pirmajās klasēs. Pretējā gadījumā, kad ieradumi jau ir izveidojušies, tos ir grūti mainīt.

Grobiņas ģimnāzijas Datorikas skolotāja Dace Tomsone stāsta, ka skolēniem no 1. līdz 6. klasei katrā Datorikas stundā ir divas līdz trīs minūtes gara dinamiskā pauze, kuras laikā tiek veikti acu un roku vingrinājumi un citas aktivitātes atbilstoši skolēnu vecumam un mācību stundas saturam. Pirmajās klasēs tie ir pavisam vienkārši uzdevumi, piemēram, sastāties rindā pēc vecuma, taču vecākās klasēs tie ir jau praktiski uzdevumi, sadarbojoties grupās.

Skolotāja atzīst, ka no pedagoģijas viedokļa dinamiskajām pauzēm būtu jābūt jebkura mācību priekšmeta stundā, jo tas palīdz mobilizēt skolēnus darbam. Ja dinamiskās pauzes tiek organizētas atbilstoši skolēnu vecumposma īpašībām, tad tās paplašina bērnu spējas koncentrēties mācībām. Tā ir neliela atslodze, kas uzlabo atmiņu, lasīšanas spējas, kā arī koordinē labās un kreisās smadzeņu puslodes mijiedarbību.

Datorikas apguve balstīta uz sociālā izglītības projekta Start (IT) izveidotā metodiskā nodrošinājuma bāzes, ko finansējis IT uzņēmums Accenture. Mācību materiālos iekļauti arī metodiskie ieteikumi dinamiskajām pauzēm, kas veidotas tā, lai tās būtu sasaistītas ar katrā stundā apgūstamo mācību saturu un katrai aktivitātei būtu noteikts mērķis.

„Bērni ir pārsteigti, ka katru stundu tiek darīts kas cits un jautā, kāpēc mēs šodien nedarām to pašu, ko vakar. Tas padara stundas aizraujošākas. Dažkārt skolotāji smeļas iedvesmu arī citu vecumposmu materiālos un, piemēram, iekļauj 1. klases dinamisko pauzi 7. klases stundā. Jāsaka, ka bērniem patīk izkustēties, un viņi jautā, kāpēc mēs agrāk tā nedarījām. Tomēr pats svarīgākais ir, ka stundās veidojam bērnos ieradumu un skaidrojam, kāpēc šāda pauze nepieciešama un kā pašiem tādu ievērot arī mājās,” stāsta Dace Tomsone.