Vēja projekts vairo ornitologus

Putnu speciālistu secinājumi šobrīd ir atslēgas faktors ap 20 vēja ģeneratoru uzstādīšanai.

Krievlauki un Kamārce Tārgales lauku masīvā ir nozīmīga putnu migrācijas teritorija. Dzērves, garo pārlidojumu laikā jau kopš ledus laikmeta te ir sēdušās, lai atpūstos. Tāpēc Latvijas ornitologu biedrība lauvas tiesu šīs teritorijas uzskata par propelleriem nepiesārņojamu. Dažām atļaujām pļavu malās tomēr piekrists, par ko sašutuši bija vietējie putnu mīļotāji. Taču jocīgos vārdos nosaukto kompāniju W.e.s. 19,  W.e.s. 20, W.e.s. 21, W.e.s. 22 un W.e.s. 23 iecere dislocēta tieši šīs nozīmīgās teritorijas centrā abpus dzelzceļam.

Gruntsgabalam Aivas pašlaik jāsāk datālplānojuma izstrāde, gruntsgabalam Rutki jau gatava detālplānojuma 1. redakcija, taču novada dome tā izskatīšanu pārtraukusi. Iemesls – divi pretrunīgi sabiedrisko organizāciju atzinumi.

Latvijas ornitologu biedrība pateikusi nē, bet cita sabiedriska organizācija - Baltijas ornitologu asociācija pateikusi jā - dzērvju pļavas ir apbūvējamas. Problēma ir faktā, ka par tādu asociāciju līdz šim neviens nekad nav dzirdējis, nevienam izziņu birojam nav šāda kantora kontaktu, un pat uz Ventspils novada domes saņemtās veidlapas, izrādās, nav telefona numura.

Tikai plika adrese; Rīgā, Ogļu iela 26-2, kas saskaņā ar Latvijas ornitologu biedrības veikto izpēti ir tā pati, kurā mājo pozitīvā putnu speciālistu atzinuma pieprasītāji un detālplānojumu pasūtītāji. Ventspils novada vicemērs Māris Dadzis atzīst: „Izskatās, ka šis ir paslīps kantoris.” Ventas Balss jau rakstīja, ka pašvaldība vērsusies Vides ministrijā, pieprasot skaidrojumu, kura no abām biedrībām ir īstā putnu aizstāve. Pagaidām atbilde nav saņemta.

Latvijas ornitologu biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus gan uzskata savus jaundibinātos konkurentus par paviršiem neprofesionāļiem: „Šāda veida organizācija ir radīta, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu vēja elektrostaciju parka būvniecībai putniem svarīgā migrācijas vietā.”

Vecajiem ornitologiem nav izdevies atrast pat vienu Baltijas valstu ornitologu, kas sadarbotos ar jauno biedrību un tās valdes locekli Ilzi Auzāni. Vienīgā publiskā informācija ir darba sludinājums, uz kuru viņiem sniegts atteikums. Organizācija dibināta pērnā gada septembrī, kad arī bijis nepieciešams labvēlīgais atzinums. Šos apsvērumus V. Ķerus nosūtījis Saeimai, ministrijām un Ventspils novada iestādēm, piebilstot, ka, gadījumā, ja ģeneratoru uzstādīšana tiks pieļauta, biedrība savu iespēju robežās rīkosies, lai novērstu draudus putniem.

Arī Latvijas Zaļās kustības Ventspils nodaļa nosūtījusi iebildumus pret vēja ģeneratoru uzsliešanu Ventspils reģionālajai vides pārvaldei. Taču, kā izvērtēt, kuras sabiedriskas organizācijas teiktais ir stiprāks, pārvalde nezina. Direktore Inguna Pļaviņa saka: „Lai abas organizācijas vienojas.” Taču tas diezin vai varētu notikt. Projekta īpašnieks un virzītājs Renārs Liepiņš nemaz neslēpj, ka Baltijas ornitologu asociāciju dibinājuši „pazīstami cilvēki”. Tātad tā ir atbildes reakcija uz nelabvēlīgo Latvijas ornitologu biedrības atzinumu. Viņaprāt, konceptuāli nav pareizi, ka galavārds par industriālu projektu tiek atstāts sabiedriskas organizācijas ziņā.

Turklāt, saskaņā ar spēkā esošo Ventspils novada plānojumu, ģeneratoriem nolūkotā vieta iezīmēta kā ražošanas un tehniskās apbūves teritorija. Pēc uzņēmēja domām valstij vajadzētu precīzi nodefinēt vietas, kur drīkst un kur nedrīkst sliet vēja stabus, jo pretējā gadījumā, vērtējot katru zemes pleķi atrauti no konteksta, iznāk tā – vārdos zaļā enerģija tiek atbalstīta, bet praksē – nē.

R. Liepiņš, kam jau piederot viens vēja parks Liepājas pievārtē, Krievlaukos plāno uzsliet līdz 20 vējastabiem, un finansēt to ar Eiropas fondu palīdzību. Elektroenerģija tiktu pārdota par brīvā tirgus tarifu.