Reģionālie olimpiskie centri lūdz valdības atbalstu

Atbalstu lūdz SIA "Cēsu Olimpiskais centrs", SIA "Daugavpils Olimpiskais centrs", SIA "Liepājas Olimpiskais centrs", SIA "Olimpiskais centrs "Limbaži"", SIA "Olimpiskais sporta centrs", SIA "Olimpiskais centrs "Ventspils"", SIA "Vidzemes Olimpiskais centrs" un SIA "Zemgales Olimpiskais centrs".

Kā rakstīts olimpisko centru kopējā paziņojumā, šos sporta objektus ik dienu apmeklē vairāk nekā 20 000 sportistu gan profesionālā, gan amatieru līmenī, interešu izglītības audzēkņi un aktīvā dzīvesveida piekritēji. Tāpat sporta objektos ik gadu tiekot nodrošināta vairāk nekā 3600 speciāli organizētu vietēja un starptautiska līmeņa pasākumu un notikumu norise.

Paziņojumā teikts, ka to neto apgrozījums 2019. gadā bija vairāk kā 10,6 miljoni eiro. Nodarbinot 560 darbinieku, nodokļu maksājumos samaksāti vairāk nekā 3,5 miljoni eiro.

Kā rakstīts paziņojumā, pēc ierobežojumu stāšanās spēkā uzņēmumi piedzīvo 100% apgrozījuma kritumu, līdz ar to tiek ietekmēta uzņēmumu spēja nodrošināt objekta uzturēšanu - fiksēto izmaksu segšanu, darba algu samaksu, ir apdraudēta tālāka uzņēmējdarbības iespējamība.

Izvērtējot ārkārtējās situācijas rezultātā radītās sekas un lai nodrošinātu sporta infrastruktūras nozares izdzīvošanu, olimpisko centru pārstāvji aicina Ministru kabinetu nekavējoties atbrīvot krīzes skartos uzņēmumus no darba spēka nodokļu nomaksas vismaz uz četriem mēnešiem.

Tāpat uzņēmumi, lai izvairītos no masveida darbinieku atlaišanas un ilglaicīgas sociālās krīzes, aicina valstī vismaz uz 60 dienām ieviest krīzes darba nespējas lapas kā dīkstāves kompensāciju, kas, papildus darba spēka nodokļu atbrīvojumam noteiktu solidāru darba algas izmaksu sadalījumu - 40% valsts kompensācija, 30% darbinieka solidāra atbildība un 30% darba devēja izmaksas.

Krīzes situācijai ieilgstot, šie uzņēmumi aicina sekot Dānijas piemēram un ieviest 75% algu apmaksu no valsts budžeta. Viņuprāt, tas ilgtermiņā ļautu būtiski samazināt sociālā budžeta slogu saistībā ar bezdarbnieku pabalstu izmaksām.

Tāpat šie uzņēmumi aicina, slimības lapu bezierunu apmaksu no valsts puses (A, B lapa) darbiniekiem ar jebkādām elpceļu saslimšanām vai tikai aizdomām par slimību, un skaidras instrukcijas par karantīnas nosacījumiem valstī.

Vēstulē izteikts arī aicinājums, noteikt tiesisko aizsardzību pret kreditoriem, kuriem veiktas priekšapmaksas, kas nav atgūstamas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem. Tāpat piedāvāts rast iespēju īstermiņa apgrozāmo līdzekļu atvieglotai pieejamībai un krīzes skartajiem uzņēmumiem nodrošināt iespēju uz laiku bez soda sankcijām atlikt kredītu un procentu maksājumus.

"Minētie pasākumi palīdzētu nozares uzņēmumiem saglabāt darba vietas, novērst bankrotu vilni un operatīvi atsākt darbību pēc ekonomiskās krīzes. Infrastruktūras apsaimniekošanas neveikšana būtiski ietekmē ēku ekspluatāciju turpmāk un var radīt neatgriezeniskus zaudējumu," teikts organizāciju paziņojumā.

Reģionālie olimpiskie centri arī atgādina, ka to izveidei aizvadīto 20 gadu laikā valsts investējusi vairāk nekā 60 miljonus eiro un valsts galvoto kredītu atmaksas programma noslēdzas tikai 2028. gadā.

Reģionālie olimpiskie centri ar šo paziņojumu pilnībā pievienojas Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas, Latvijas Restorānu biedrības, Latvijas Kongresu biroja, Latvijas Pasākumu producentu apvienības, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Aviācijas Asociācijas aicinājumam valdībai sākt ārkārtas pasākumu īstenošanu un radīt ilgtspējīgu atbalsta mehānismu nozarei.