Lembergs kravu samazinājumu Ventspils ostā skaidro ar sankcijām pret Krieviju (VIDEO)

Ventspils brīvostas kravu apgrozījums pērn bija 26,2 miljoni tonnu jeb par 8,9% mazāk nekā gadu iepriekš. "Ja nebūtu sankciju, tad 28 miljoni tonnu noteikti būtu," pieļāva Lembergs. Viņš gan norādīja, ka brīvostas pārvaldes funkcijas nav kravu piesaiste un pārkraušana. "Brīvostas pārvalde to nedrīkst darīt pēc likuma, tas ir aizliegts. Nedrīkst iejaukties komersantu darbā."

Kā skaidroja Ventspils ostā, lai arī pozitīvas tendences vērojamas prāmju satiksmes attīstībā Ventspils brīvostā un atsevišķu termināļu darbībā, kuri savus rādītājus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski uzlabojuši, kopumā 2014. gads, īpaši tā otrā puse, Ventspils brīvostā aizritēja sankciju gaisotnē. To rezultātā būtiski krities akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu (mīnus 21%). Sankciju rezultātā radītie zaudējumi jau šobrīd mērāmi līdz 500 000 eiro mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai. Ne tik lielā mērā kā akmeņoglēm, bet samazinājies arī pārkrauto naftas produktu un dzelzsrūdas apjoms. Līdz ar to Ventspils ostā netika sasniegts gada sākumā plānotais kravu apgrozījums.

"Viens no galvenajiem Ventspils akmeņogļu piegādātājiem bija šahta "Zarečnaja", kas pieder "Uralvagonzavod". Tas ir tas pats "Uralvagonzavod", kurš ražo tankus un pieder Krievijas valstij, un pret šo kompāniju ir sankcijas. Tie patērētāji, kuri līdz tam pirka šīs akmeņogles, tās vairs nepērk. Piemēram, ar "Zarečnajas" oglēm piekrauts kuģis Francijā netika pieņemts uz izkraušanu, lai gan kontrakts bija noslēgts," norādīja Lembergs.

Ventspils ostā pērn pārkrauts par aptuveni 1,6 miljoniem tonnu akmeņogļu mazāk nekā 2013. gadā. "Ventspils ostas parametri, par ko atbild brīvostas pārvalde, ir visizcilākie. Ja runājam par akmeņoglēm, tad Ventspilī var apkalpot kuģi, kurā var iekraut 130 000 tonnas akmeņogļu," norādīja Lembergs.

Kravu samazinājuma iemesls, pēc Lemberga teiktā, bijusi arī atsevišķu termināļu vadītāju neprasme veidot biznesa attiecības ar klientiem.

"Ļoti vāji nostrādāja "Ventspils tirdzniecības osta". Šo termināli ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras lēmumu kontrolē un vada Rūdolfs Meroni. Viņš nav komersants, viņš neprot strādāt ar klientiem un viņa rezultāti ir pilnīgi neapmierinoši," VTO darbību novērtēja Lembergs, norādot, ka VTO pārkrauts par apmēram pusotru diviem miljoniem tonnu mazāk nekā vajadzētu.

"Arī "Kālija parkam" vajag pārkraut vismaz trīs miljonus tonnu, bet viņi pat divus miljonus nekrauj," norādīja Lembergs.

Lembergs nevarot izskaidrot arī graudu termināļa "Ventspils grain terminal" vājos rezultātus. "Mēs nevaram to izskaidrot - viņiem ir specializēts moderns terminālis, paredzēts "Panamax" kuģiem, citu tik modernu vismaz Latvijā nav. Viņi vairāk nekā pusgadu vispār neko nepārkrāva," norādīja Lembergs.

""Ventbunkers", ko arī faktiski kontrolē Meroni, pazaudēja būtisku klientu - "Lukoil" - dīzeļdegvielas pārkraušanā. Viņi aizgāja uz Rīgu. [Ventspils osta pazaudēja] aptuveni pusotru miljonu tonnu. Atkal terminālis neprata veidot attiecības ar komersantu, kravas īpašnieku. Mēs tur neko nevaram izdarīt, mums nav tādu tiesību," atzina Lembergs.

Savukārt, piemēram, Rīgas ostā esot pozitīvi piemēri, kā termināļi veido biznesa attiecības ar klientiem. "Tur ļoti labi strādā komersants "Rīgas tirdzniecības osta". Viņi ir pareizi veidojuši attiecības ar klientiem, ar Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas dzelzceļu, un viņiem ir kravas," norādīja Lembergs.

"Pēc pārkrautā apjoma nevar vērtēt to vai citu brīvostas pārvaldi. Brīvostas pārvaldei ir citas funkcijas, tā nenodarbojas ar darbu ar klientiem un pārkraušanu. [..] Tā kā jānodala brīvostas un termināļu funkcijas un jāanalizē katrs terminālis atsevišķi," rezumēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs.

LETA