Cer nosargāt autobusus (FOTO)

Rietumlatvijas pasažieru pārvadātāji, 22. oktobrī pulcējoties Ventspilī, apsprieda vairākus nozarei svarīgus jautājumus – par kvalitātes prasībām satiksmes autobusos, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju radušos zaudējumu atlīdzības sadales principiem un vienotas biļešu tirdzniecības sistēmas ieviešanu.

Apskati fotogrāfijas!

Debates, kurās piedalījās pasažieru pārvadātājuzņēmumu pirmās personas no Kurzemes, Zemgales un Rīgas, parādīja, ka daži minētie projekti to ieviesējiem ir svarīgāki nekā tiešajiem darba darītājiem, savukārt nākošā gada plānošanai būtiskās jomās, piemēram, par zaudējumu atlīdzības sadales principiem, konkrētas atbildes netika saņemtas. Vairāku Ministru kabineta noteikumu prasību izpildei nauda jāatrod pašiem pārvadātājiem vai pakalpojuma pasūtītājiem – pašvaldībām. Taču tas neglābjami novestu pie izdevumu palielināšanas, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka valsts daļēji jau sedz pasažieru pārvadātāju radušos zaudējumus.

Vienotā biļešu tirdzniecības sistēma (VBTS) ieviešanas procesā turas jau divus gadus. Daļēji tā jau īstenota – darbojas starppilsētu maršrutu autobusos, tiesa, ar 6% kļūdu, ko paši pārvadātāji atzīst par būtisku, lai iegūtie dati būtu vērā ņemami.

VBTS sistēma vēl jāievieš vietējos maršrutos; tāpat nav notikusi tās saslēgšana ar jau iepriekš autoostās izveidoto Baltic Lines datubāzi. Baltic Lines kalpo pasažieru ērtībām – biļešu iegādei turp un atpakaļ ne tikai braukšanai pirkšanas dienā utt.

Auto transporta direkcijas pārstāvis Juris Griķis skaidro, ka sistēma pārvadātājiem ir izdevīga, jo jebkurā brīdī var redzēt, kurā pieturā atrodas autobuss, vai tiek pārdotas biļetes utt., taču Ilgvars Kalniņš, Tukuma auto valdes priekšsēdētājs, domā citādāk: «VBTS vajadzīga ieviesējiem – valdībai. Mēs, pārvadātāji, neredzam ekonomisko pamatojumu, ko šī sistēma mums dod, turklāt tā jāievieš par pārvadātāju līdzekļiem.»

Pirmajā mirklī aicinājums pazemināt kvalitātes standartus satiksmes autobusos šķiet nepareizs. Esam pieraduši nemitīgi paaugstināt – kvalitāti, dzīves līmeni utt. Taču MK noteikumu izpilde no pasažieru pārvadātājiem atkal prasa ievērojamus līdzekļus.

Piemēram, autobusa aprīkošana ar aparatūru audiovizuālās informācijas sniegšanai izmaksātu vairāk nekā 1000 latu. Valdība nav definējusi, kādas prasības būtu jāievēro grūtnieču un pasažieru ar maziem bērniem atvieglotai iekāpšanai autobusā. Toties pasažieriem ar īpašām vajadzībām katrs pārvadātājs varētu aprīkot pāris autobusu, šos reisus īpaši iezīmējot.

Jautājums par valsts budžetā paredzēto līdzekļu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu segšanai sadales principiem starp reģioniem un pārvadātājiem 2011. gadā netika izskaidrots.

Ilgvars Kalniņš šajā sakarībā bilst: «Plānot savu darbu uz priekšu šādā situācijā nav iespējams. Ceram, ka brauksim tādā pašā apmērā.»

Pēc nopietnajām pārrunām autopārvadātāji relaksējās mazas ietilpības tālsatiksmes un pilsētas zemās grīdas autobusu prezentācijā, izbrauca ar mazbānīti, iepazinās ar Jaunrades namu, bet, veroties Ventspils planetārija zvaigznēs, varēja pasapņot...