Biedrība „Baltijas asociācija – transports un loģistika” šodien presē izplatījusi paziņojumu par Ventspils brīvostu. Diemžēl paziņojumā tīši vai netīši ir virkne kļūdu, neprecizitāšu un apgalvojumu, kas ne tikai neatbilst patiesībai, bet arī nopietni apvaino Ventspils brīvostas pārvaldi un uzņēmumus, kas strādā brīvostas teritorijā.
Maijā Ventspils ostā pārkrauti 2,564 miljoni tonnu kravas, kas ir par 27,9% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopā šī gada piecos mēnešos kravu apgrozījums ostā palielinājies par 5,4%.
Ventspils ostas kopējais apgrozījums maijā bijis par 28% lielāks nekā pirms gada. Tomēr atsevišķi termināļi aizvien izmanto tikai mazu daļu no iespējamās jaudas, ko piedāvā ostas infrastruktūra. Sliktākie kravu apgrozījuma rādītāji no Ventspils ostas termināļiem ir AS „Ventspils Grain Terminal”.
„Ekonomikas ministra Arta Kampara norādes par to, ka Ventspils brīvostas pārvalde liedz konstruktīvi strādāt investoram no Kazahstānas, neatbilst patiesībai. Gluži pretēji – Ventspils brīvosta ir uzņēmējdarbībai pievilcīga vieta, kurā investoriem tiek sniegts maksimāls atbalsts”, komentējot ekonomikas ministra A.Kampara publiski paustos izteikumus, paziņojumā presei norāda Ventspils brīvostas pārvalde.
Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs uzsver, ka osta nodrošina būtisku ieguldījumu pašvaldības budžetā.
Ventspils brīvostas pārvaldes grāmatvede Ieva Klauberga ir Kurzemes jūrmalas meitene – dzimusi un augusi Rojā, bet nu jau gadus desmit dzīvo un strādā Ventspilī. Jūru Ieva nemainītu ne pret ko citu.
Ventspils brīvostas pārvalde ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem pilsētas pašvaldības budžetā. No kādiem ienākumiem tiek veidots un kādām vajadzībām tiek izlietots Ventspils brīvostas pārvaldes budžets? – uz šiem un citiem jautājumiem atbild pārvaldnieks Imants Sarmulis.
Šis apgalvojums pieder kuģu tauvošanas darbu vadītājam Normundam Reimanim, kurš ir atbildīgs, lai ikviens ostā ienākušais kuģis pietauvotos pie piestātnes.
Prāmja TransRussia kapteinis Hanss Jurgens Šlīfs kuģo jau vairāk nekā 30 gadu. Kopš pagājušā gada viņa apmeklēto ostu garo sarakstu papildina arī Ventspils. Kad kapteiņa vadītais prāmis kārtējo reizi bija ienācis Ventspilī, viņš labprāt piekrita nelielai sarunai.
Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš uzskata, ka multimodāli transporta maršruti, izmantojot prāmju līnijas, ir interesanti un perspektīvi piedāvājumi Latvijas autopārvadātājiem.
Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc kravu pārvadājumiem, no 2010. gada 31. jūlija Ventspils ostā ienāk viena no pasaules lielāko operatoru Finnlines/Grimaldi prāmji. Ventspili iekļauta maršrutā TransRussiaExpress, kas jau 14 gadu savieno Travemindes (Vācija) un Sanktpēterburgas (Krievija) ostas.
«Ventspils Augsto tehnoloģiju parks tika izveidots, balstoties uz PHARE programmas finansētu projektu, » skaidro Jānis Vītoliņš - Ventspils domes priekšsēdētāja 1. vietnieks, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas speciālists Mārcis Nēliuss ir daudzpusīgs. Viņš vada investīciju projektus brīvostā, fizisko formu uztur ar aikido, un liela nozīme viņa dzīvē ir Dievam.
Lai attīstītu augsto tehnoloģiju nozari, nevajag daudz. Bieži vien atslēgas vārdi ir plānošana, sadarbība un veiksmīgas idejas. Ventspilī ar skatu uz zvaigznēm strādā Augsto tehnoloģiju parks.
Deniss Lapins – vecākais ūdenslīdējs Ventspils brīvostas pārvaldē kopš 1995. gada – darbā un brīvajā laikā dara vienu un to pašu. Viņš nirst un pēta zemūdens pasauli pie dzimtajiem krastiem un tālajās jūrās un okeānos.
