Vējš 5.14 m/s
Aizvadītā gada laikā Ventspils ostā lielie tirdzniecības kuģi ienāca 1291 reizi. 448 bijuši tankkuģi, bet 843 – sauskravas kuģi. 439 reizes gadā Ventspils ostu apmeklējuši prāmji, bet vienu reizi Ventspilī ienāca kruīza kuģis.
2016. gads kļuvis jau par vēsturi. Parasti uzskata, ka garais gads nes nelaimes un neveiksmes. Taču Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis norāda, ka pagājušajā gadā esam nodzīvojuši par vienu dienu vairāk.
2016.gadu termināļi, kuri strādā Ventspils brīvostā, noslēguši ar 18,8 miljonus tonnu lielu kopējo kravu apgrozījumu. Decembrī pārkrauti 1,7 miljoni tonnu, kas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms pēdējo deviņu mēnešu laikā. 2016.gadā sasniegti jauni ar prāmjiem pārvadāto pasažieru un kravu rekordapjomi.
Ikviens kuģis, kas piestāj Ventspils ostā, ienāk un iziet pa jūras vārtiem, ko veido Dienvidu un Ziemeļu mols. Moli ir hidrobūves, kas aizsargā ostu un kuģus no dabas radītajiem apgrūtinājumiem. Tuvākajos gados tie piedzīvos ļoti gaidītus atjaunošanas darbus.
2017.gada janvārī kuģošanas kompānija Swedish Orient Line (SOL) atvērs jaunu regulāru kuģošanas līniju Ro-Ro kravām no Ventspils uz Zebruges ostu Beļģijā un Tilburi Apvienotajā Karalistē.
Ventspils brīvostas pārvalde parakstīja vienošanos ar Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti projektam “Ražošanas ēkas Nr.6 būvniecība Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā”.
Šis gads Ventspils brīvostai kļuvis par tās attīstības stratēģijas tālredzīguma apliecinājumu. Šogad pabeigti vairāki lieli investīciju projekti, padarot ostas infrastruktūru vēl drošāku un ērtāku kuģu ienākšanai un kravu apstrādei.
Ostas infrastruktūras uzturēšana un pilnveide ir viens no Ventspils brīvostas pārvaldes galvenajiem uzdevumiem. Šogad nozīmīgi remontdarbi veikti vairākiem dzelzceļa posmiem termināļos, kuros ar kravu pārkraušanu nodarbojas AS “Ventspils Grain Terminal”, AS “Ventspils tirdzniecības osta” un SIA “Eurohome Latvija”.
