Ziņa par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā sasniedza daudzus Ventspils jūrniekus un zvejniekus uz kuģiem. Zvejas kuģu komandas steidza aizkrāsot padomju simboliku uz traleru korpusiem un pacēla sarkanbaltsarkanos karogus, kad formāli tas vēl nebija atļauts. To atceras tagadējie Ventspils brīvostas pārvaldes darbinieki.
Laiks un ģeopolitika ievieš korekcijas Ventspils brīvostas darbībā. Kādreiz Ventspils bija tranzīta galvaspilsēta Latvijā, bet tagad kļūst par industrializācijas centru, kompensējot zaudējumus tradicionālajā ostas darbības jomā. Par pašreizējo situāciju tranzītā un nākotnes prognozēm – intervijā ar Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāju AIVARU LEMBERGU.
1. maijā kārtējo sezonu uzsācis ekskursiju kuģītis Hercogs Jēkabs, kurš kursēs katru dienu līdz pat tūrisma sezonas beigām – 31.oktobrim.
Jau 16 gadus Ventspils brīvostas speciālajā ekonomiskajā zonā darbojas uzņēmums Baltic Forest Trading, kas patlaban realizē vienu no lielākajiem projektiem uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.
Ostas krasta nostiprinājumu atjaunotājiem pie zemesgabala Dienvidu mols 5 nācās no upes gultnes izcelt simtgadīgus, līdz pat 60 tonnām lielus betona masīvus, kas reiz stiprinājuši Dienvidu molu.
Lieldienu brīvdienās svētku noskaņā Ventspilī tika atklātas divas jaunas ielas – Apļa un Rāvas, kas izbūvētas pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Pirmie jauno ielu segumu izmēģināja sporta skolas Spars BMX nodaļas audzēkņi, kā arī citi velobraukšanas interesenti.
2005. gadā Ventas labajā krastā darbu sāka Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kas tobrīd nozīmēja – viena vidēja izmēra ražošanas ēka. Šobrīd parkā strādājošie uzņēmumi aizņem jau piecas ražošanas ēkas, bet jau pēc gada tādas būs septiņas.
Marta beigās komunālo mašīnu ražošanas uzņēmumā Bucher Municipal nodeva ekspluatācijā piebūvi aptuveni 3000 m2 platībā ražošanas paplašināšanai. 15 darbības gadu laikā Ventspilī Šveices koncerna Bucher Industries meitasuzņēmums, kas Ventspils brīvostas teritorijā ražo ielu uzkopšanas, sniega un atkritumu savākšanas mašīnas, nav apstājies savā attīstībā.
Vides jautājumiem aizvien vairāk vērības pievērš arī jūrniecības nozarē. Arī Ventspils ostā tagad varam redzēt jaunos kuģus, kas kā degvielu izmanto dabasgāzi, kas ir daudz draudzīgāk videi.
Drīzumā apritēs pieci gadi, kopš Ventspils brīvostas industriālajā zonā – Kustes dambī 32 – aktīvi darbojas uzņēmums SIA Arbo Windows, kas ražo koka logus, durvis, bīdāmās konstrukcijas un stikla paketes. Lielāko daļu šī laika – nepilnus četrus gadus – ražotni vada tās pašreizējais valdes priekšsēdētājs Jānis Lasmanis.
Ventspils brīvosta ir vispiemērotākā osta Latvijā lielgabarīta kravu transportēšanai un iekraušanai kuģos. To ir izdevies panākt, pateicoties veiksmīgai ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu rekonstrukcijai un modernizācijai, lielākajiem piestātņu dziļumiem un nepieciešamajai iekraušanas tehnikai termināļos.
Vakar, 19. martā ap pusnakti uz "Noord Natie Ventspils Terminals" tika nogādāta iespaidīga izmēra krava.
Divas organizācijas, kas darbojas Ventspils brīvostas industriālajā zonā – nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks un uzņēmums SIA Aspired –, līdzdarbojas vērienīga un daudzpusīga projekta Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas īstenošanā.
Ventspils ostas termināļos šogad pirmajos divos mēnešos pārkrauti 4,348 miljoni tonnu kravu, kas ir par 40,7% vairāk nekā pērn šajā periodā, liecina Ventspils ostas publiskotā informācija.
Vērienīgai restaurācijai tiek gatavota viena no svarīgākajām hidrobūvēm Ventspils brīvostā – Ziemeļu mols. Būves, kas sargā ostu no vējiem un viļņiem, vēsture aizsākās pirms vairākiem gadsimtiem, Kurzemes hercogistes laikā.
