Plāno ostas teritorijas attīstību

Ventspils pilsētas dome, izstrādājot Teritorijas plānojuma grozījumus, kuri galīgajā redakcijā tika apstiprināti šā gada 13. janvārī, ir izvērtējusi un iespēju robežās ņēmusi vērā arī šos Brīvostas darbības mērķus.

Apstiprinātie grozījumi paredz mainīt atļauto izmantošanas veidu vairākiem zemes gabaliem Brīvostas teritorijā, konkrēti: zemes gabala – Ostas mežs 1 daļai (platība aptuveni 100 ha) un teritorijai Maurciemā (platība aptuveni 107 ha). Pēc pašreizējās izmantošanas tās ir meža zemes, savukārt grozījumi paredz iespēju nākotnē šos zemes gabalus izmantot rūpnieciskajai apbūvei. Likums paredz, ka vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānojumā jābūt norādītiem šo teritoriju izmantošanas veidiem, funkcionālajam zonējumam, sabiedriskajai infrastruktūrai, teritorijas un apbūves izmantošanas nosacījumiem u.c.

Tāds plānojums tiek izstrādāts visai administratīvajai teritorijai kopumā. «Esam saņēmuši pozitīvus atzinumus par izstrādātajiem grozījumiem, t.sk. no tādām kompetentām valsts iestādēm kā Dabas aizsardzības pārvalde un reģionālās vides pārvaldes,» uzsver Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože, piebilstot, ka izstrādājot grozījumus, vides aizsardzības jautājumiem tika veltīta liela uzmanība. Tāpat grozījumu ietvaros izstrādāts Vides pārskats, kurā izanalizēta visa iepriekšējā un ieplānotā darbība pilsētā kopumā.

Neraugoties uz to, deputāti Vladislavs Šafranskis un Ivars Landmanis, kas pārstāv opozīciju pilsētas domē, organizējaprotesta akciju pret izstrādātajiem grozījumiem, interpretējot tos kā nodomu izcirst mežu Ventspils brīvostas teritorijā. «Tas ir pilnīgi kļūdains un dezinformējošs apgalvojums, kas maldina iedzīvotājus,» apgalvo Bože.

Grozījumi paredz iespēju mainīt konkrētu zemes gabalu izmantošanu, neko vairāk, viņš uzsver. Par iespējamo meža izciršanu neviens, izņemot pašus opozīcijas deputātus, pagaidām nerunā, un tam nav nekāda pamata. Meža zemes transformāciju reglamentē normatīvie akti, piedevām transformācijas atļauju neizsniedz pašvaldība.

Māris Bože arī izskaidroja rīcības un atļaujas izsniegšanas kārtību, ja notiks rūpniecisko objektu būvniecība minētajās teritorijās:

• Gadījumā, ja kādā no teritorijām, kurai tiek plānota izmantošanas veida maiņa, kādam būs vēlme realizēt projektu un šim mērķim paredzētais zemes gabals izrādīsies mazāks par visu teritoriju kopumā, tad vispirms teritorijai kopumā būs izstrādājams detālplānojums. Tā izstrādes laikā no jauna tiks vērtēti vides faktori. Tāpat, detālplānojums tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai.

• Pirms būvniecības procesa uzsākšanas tiks novērtēta topošās ražotnes ietekme uz apkārtējo vidi, atbilstoši normatīvajos aktos, t.sk. likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu, noteiktajam.

• Ja lieta nonāks līdz reālai būvniecībai un meža zemju transformācijai, tad pirms būvatļaujas saņemšanas ir jāsaņem meža zemes transformācijas atļauja, kuru izsniedz Valsts meža dienesta valsts virsmežniecība, piedevām – transformācijas atļauja nedod tiesības izcirst kokus. Tam ir nepieciešams saņemt koku ciršanas apliecinājumu. Par meža zemes transformāciju ir jānomaksā ļoti būtisks maksājums valsts budžetā.

• Kā jau iepriekš norādīts, meža zemes transformācija nenozīmē pilnīgi visu koku izciršanu konkrētajā teritorijā. Izcērtamo koku skaits būs atkarīgs no objekta specifikas un tās teritorijā izvietotajām ēkām, kas izpaudīsies būvniecības ģenerālplānā.

• Izvērtējot konkrētu būvniecības ieceri, tā papildus pirms Plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanas var tikt nodota sabiedriskajai apspriešanai.

Nožēlojami, bet opozīcijas deputāti Šafranskis un Landmanis grozījumus Staldzenes iedzīvotājiem mēģina pasniegt kā traģēdiju, norādot, ka, apbūvējot Ventspils brīvostas teritoriju – zemes gabalu Ostas mežs 1, meža vietā viņi ieraudzīs rūpnieciskos skursteņus. Šis apgalvojums neatbilst patiesībai, jo minimālā bufera zona starp Staldzenes dzīvojamo masīvu un iespējamās rūpnieciskās apbūves teritoriju ir no 450 līdz 800 metriem.

«Vides aizsardzības eksperti norādīja mums uz buferzonas saglabāšanas nepieciešamību starp dzīvojamo un rūpniecisko zonu un mēs stingri ievērojām šos norādījumus,» uzsver Bože. Turklāt, grozījumi paredz ne tikai meža zemju transformāciju par rūpniecisko zonu, bet arī pretēju procesu – mazstāvu dzīvojamo māju apbūvei paredzētās teritorijas pārveidi par meža zonu (tas arī ir redzams kartē).

Ventspils brīvostai tirgus ekonomiskajos apstākļos nākas konkurēt ar kaimiņu ostām – Rīgu, Tallinu un Klaipēdu. Viens no veiksmīgas konkurences instrumentiem ir brīvas teritorijas, kas paredzētas rūpnieciskajai apbūvei un Ventspils brīvostas pārvalde var piedāvāt potenciālajiem investoriem. Savukārt investīcijas brīvostas teritorijā vienmēr nozīmē jaunu darba vietu izveidi un papildu nodokļus pilsētas budžetā.