Aizvien pārliecinošāk savas pozīcijas ostā iekaro beramkravas, īpaši akmeņogles. Tomēr par melniem logiem un ogļu putekļiem apkvēpušiem baltajiem palagiem, nav pamats uztraukties. Lielākā daļa no oglēm tiek pārkrautas jaunajā, slēgta tipa terminālī.
Beramo kravu apjoms aizvien pieaug
0Lielākais kravu pieaugums šī gada desmit mēnešos bijis tieši akmeņoglēm – pārkrautas 5,32 miljoni tonnas, kas ir par 72% vairāk nekā pirms gada. Tas ir jauns akmeņogļu apjoma rekords Ventspils ostā. Iepriekšējais līdz šim lielākais akmeņogļu apjoms 10 mēnešos bija 5,23 miljoni tonnu 2009.gadā. Audzis arī minerālmēslu apjoms - tie desmit mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārkrauti par 9,7% vairāk nekā pērn.
Ventspils osta jau izsenis specializējas dažādu beramkravu pakraušanā. Šobrīd tās teritorijā darbojas vairāki beramkravu termināļi.
AS Ventspils tirdzniecības osta – pārkrauj akmeņogles, labību, jēlcukuru, kā arī šķembas. Pēdējā laikā šajā terminālī parādās jaunas kravas – jau pieminētās šķembas, kā arī pieaudzis pārkrautā jēlcukura daudzums.
AS Kālija parks ir lielākais minerālmēslu pārkraušanas terminālis Eiropā. Apkalpo aptuveni 20% no pasaules kālija sāls tirdzniecības apjomiem. Ja laikā no 2005.gada līdz 2009.gadamKālija parka kravu apjoms samazinājās, pērn atsākās augšupeja. Šī gada pirmajos mēnešos tieši Kālija parkā bija lielākais kravu pieaugums salīdzinājumā ar 2010.gadu. Arī šajā terminālī tiek izmantotas modernas kuģu iekraušanas tehnoloģijas.
AS Ventspils Grain Terminal ir Latvijas un Kazahstānas kopuzņēmums. Kazahstānas partneri ir vadošie pārtikas graudu pārdevēji pasaules tirgū. Šobrīd gan Graudu termināļa kravu apjoms aizņem salīdzinoši niecīgu daļu Ventspils ostas kravu apgrozījumā.
SIA Ventplac – nodarbojas ar apaļkoksnes un kokmateriālu pārkraušanu, kā arī koksnes skaidas un kūdras pārkraušanu. Koksnes skaidas pārsvarā eksportē uz Zviedriju, bet kūdru arī uz Holandi, Beļģiju un Vāciju.
AS Baltic Coal terminal - ir slēgta tipa akmeņogļu terminālis ar kopējo jaudu 6 miljoni tonnu gadā. - pēdējā laika līderis starp Ventspils ostas beramkravu termināļiem. Salīdzinoši jaunajam terminālim nav analogu Baltijas valstīs ne pēc ieguldīto investīciju apjoma ne pēc tehnoloģiskajiem risinājumiem, kuri tiek izmantoti akmeņogļu pārkraušanā. Arī īpaši pielāgotā dzelzceļa mezgla infrastruktūra ļauj apstrādāt līdz pat 500 vagoniem diennaktī. Terminālī ieviesta arī vagonu atkausēšanas iekārta, kas tiek izmantota ziemas laika apstākļos, ir vagonu apgāzēju komplekss, ļaujot apstrādā 2x24 vagoniem stundā. Savukārt ogļu drupināšanas bunkuros tiek lietoti veserdrupinātāji. Konveijera līnija terminālī sasniedz 2,5 km garumu. Ogļu iekraušana kuģī tiek veikta ar speciālu iekraušanas mašīnu, kuras ražīgums ir līdz līdz 3000 t/st. Termināļa tehniskai aprīkojums ļauj apstrādāt DWT 120 000 t tipa kuģus ar garumu 270 m un iegrimi līdz 15m.
Komentāri (0)